Atšķirības starp "Goda pilsonis" versijām

Versija, kas saglabāta 2014. gada 28. janvāris, plkst. 15.27

Goda pilsonis (kr. почетный гражданин, saīs.: поч.гр.) - atkarībā no konteksta:

1. sīkpilsoņu un garidznieku kārtām piederīgo priviliģēta kategorija Krievijas impērijā laikā no 1818. gada (указ 29 апреля 1818 года) līdz 1917. gadam (XIV-X kategoriju ierēdņi un virsnieki, atbilstoši galma pakāpju tabulai). Goda pilsoņi varēja darboties pilsētu pašpārvaldē, bija atbrīvoti no rekrutēšanas, galvasnaudas un miesassodiem. Bija dzimtie goda pilsoņi (kr. потомственные) un individuālie goda pilsoņi (kr. личные). 1858. gadā Krievijas impērijā bija aptuveni 21 400 goda pilsoņu. Titulu anulēja VCIK un TKP 1917. gada 11. (24.) novembra dekrēts par kārtu un kategoriju likvidāciju (Декрет об уничтожении сословий и гражданских чинов). Goda pilsoņa statuss mantošanas ceļā (потомственный почетный гражданин) pienācās mūža muižnieku bērniem kā arī pareizticīgo garīdznieku bērniem, kas absolvējuši garīgo akadēmiju vai semināru. Uz to varēja pretendēt (ar lūgumu) komerc- un manufaktūrpadomnieki, I un II ģildes tirgotāji, valsts amatā ieceltie vai apbalvojumu saņēmušie, kā arī zinātnieki un mākslinieki, kam bija zinātniskais grāds.
- Mūža goda pilsoņa statuss pienācās pareizticīgo garīdznieku bērniem, kuri nebija guvuši augstāko izglītību, bet lūgt to piešķirt varēja arī personas, kas absolvējušas universitāti (vai kādu no vēl dažām augstākajām mācību iestādēm), kā arī ierēdņi, kam nebija tiesību uz mūža muižnieka titulu. XIX gs. otrajā pusē to sāka piešķirt arī protestantu un musulmaņu konfesiju garīdzniekiem, valsts teātru aktieriem u.c. brīvo profesiju pārstāvjiem. Bērni to nemantoja.
2. PSRS un dažās citās valstīs pastāvēja (un pastāv) goda nosaukums Goda pilsonis, ko pilsētu pašvaldības piešķira personām, kurām bija kādi īpaši nopelni šo pilsētu dzīvē.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 20.-21. lpp.

Рындзюнский П. Г. Городское гражданство дореформенной России. - Москва, 1958

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 '''Goda pilsonis''' (kr. ''почетный гражданин'', saīs.: ''поч.гр.'') - atkarībā no konteksta:
-* '''1.''' [[Sīkpilsonība|sīkpilsoņu]] un [[Garīdznieki|garidznieku]] [[kārta|kārtām]] piederīgo priviliģēta kategorija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1818. gada (''указ 29 апреля 1818 года'') līdz 1917. gadam (XIV-X kategoriju ierēdņi un virsnieki, atbilstoši [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|galma pakāpju tabulai]]). ''Goda pilsoņi'' varēja darboties pilsētu pašpārvaldē, bija atbrīvoti no [[rekrutēšana]]s, [[galvasnauda]]s un miesassodiem. Bija ''dzimtie goda pilsoņi'' (kr. ''потомственные'') un ''individuālie goda pilsoņi'' (kr. ''личные''). 1858. gadā Krievijas impērijā bija aptuveni 21 400 ''goda pilsoņu''. Titulu anulēja [[VCIK]] un [[TKP]] 1917. gada 11. (24.) novembra dekrēts par kārtu un kategoriju likvidāciju (''Декрет об уничтожении сословий и гражданских чинов'').
+* '''1.''' [[Sīkpilsonība|sīkpilsoņu]] un [[Garīdznieki|garidznieku]] [[kārta|kārtām]] piederīgo priviliģēta kategorija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1818. gada (''указ 29 апреля 1818 года'') līdz 1917. gadam (XIV-X kategoriju ierēdņi un virsnieki, atbilstoši [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|galma pakāpju tabulai]]). ''Goda pilsoņi'' varēja darboties pilsētu pašpārvaldē, bija atbrīvoti no [[rekrutēšana]]s, [[galvasnauda]]s un miesassodiem. Bija ''dzimtie goda pilsoņi'' (kr. ''потомственные'') un ''individuālie goda pilsoņi'' (kr. ''личные''). 1858. gadā Krievijas impērijā bija aptuveni 21 400 ''goda pilsoņu''. Titulu anulēja [[VCIK]] un [[TKP]] 1917. gada 11. (24.) novembra dekrēts par kārtu un kategoriju likvidāciju (''Декрет об уничтожении сословий и гражданских чинов''). Goda pilsoņa statuss mantošanas ceļā (''потомственный почетный гражданин'') pienācās [[Muižniecība|mūža muižnieku]] bērniem kā arī pareizticīgo garīdznieku bērniem, kas absolvējuši garīgo akadēmiju vai semināru. Uz to varēja pretendēt (ar lūgumu) komerc- un manufaktūrpadomnieki, I un II [[ģilde]]s tirgotāji, valsts amatā ieceltie vai apbalvojumu saņēmušie, kā arī zinātnieki un mākslinieki, kam bija zinātniskais grāds.
-** '''''Goda pilsoņa''''' statuss mantošanas ceļā (''потомственный почетный гражданин'') pienācās [[Muižniecība|mūža muižnieku]] bērniem kā arī pareizticīgo garīdznieku bērniem, kas absolvējuši garīgo akadēmiju vai semināru. Uz to varēja pretendēt (ar lūgumu) komerc- un manufaktūrpadomnieki, I un II [[ģilde]]s tirgotāji, valsts amatā ieceltie vai apbalvojumu saņēmušie, kā arī zinātnieki un mākslinieki, kam bija zinātniskais grāds.
 ** '''''Mūža goda pilsoņa''''' statuss pienācās pareizticīgo garīdznieku bērniem, kuri nebija guvuši augstāko izglītību, bet lūgt to piešķirt varēja arī personas, kas absolvējušas universitāti (vai kādu no vēl dažām augstākajām mācību iestādēm), kā arī ierēdņi, kam nebija tiesību uz [[Muižniecība|mūža muižnieka]] titulu. XIX gs. otrajā pusē to sāka piešķirt arī protestantu un musulmaņu konfesiju garīdzniekiem, valsts teātru aktieriem u.c. ''brīvo profesiju'' pārstāvjiem. Bērni to nemantoja.
 * '''2.''' [[PSRS]] un dažās citās valstīs pastāvēja (un pastāv) goda nosaukums ''Goda pilsonis'', ko pilsētu pašvaldības piešķira personām, kurām bija kādi īpaši nopelni šo pilsētu dzīvē.

Atšķirības starp "Goda pilsonis" versijām

Versija, kas saglabāta 2014. gada 28. janvāris, plkst. 15.27

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt