Goldingena

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 19. janvāris, plkst. 12.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Goldingenas pils ap 1680. gadu

Goldingena (vāc. Goldingen, mūsdienu Kuldīga) - miests, vēlāk pilsēta Kurzemē. Jau IX gs. blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā esoša tirgotāju un amatnieku apmetne. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna 1242. gadā uzsākto Jesusburg mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts vietvārds (Goldingen). XIV gs. blakus pilij izveidojās pilsēta (pilsē†as tiesības no no 1378. gada), kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. otrajā pusē, kad kuģi no Goldingenas ostas pa Ventu devās braucienos uz Rietumeiropu. Goldingenai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653.-1667.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. Mūsdienās pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.