Atšķirības starp "Gorgijs no Leontinām" versijām
m ("Gorgijs no Leontinas" pārdēvēju par "Gorgijs no Leontinām") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gorgijs no | + | '''Gorgijs no Leontinām''' (''Γοργίας, Gorgias'', ~483.-375. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[sofists]]. Dzimis ap 483. g.p.m.ē. Leontinās, Sicīlijā. Miris ap 375. g.p.m.ē. Larisā (''Λάρισα''), [[Tesalija|Tesalijā]] (''Θεσσαλία''). Mācījies [[Retorika|retoriku]]. Jaunā tipa orators, ne tikai daiļrunības praktikis, bet arī teorētiķis, kurš apmācīja daiļrunībā un spriestspējā, t.s. [[sofists]]. Ieviesis novitātes oratoru mākslā: simetriska frāžu struktūra, teikumi ar vienādu nobeigumu, metaforas un salīdzinājumi, runas ritmisks dalījums, kas to tuvināja jau dzejai. Daži no šiem paņēmieniem vēl ilgi saglabājās praksē, dēvēti par "Gorgija figūrām". 427. g.p.m.ē. bijis Leontīnu sūtnis [[Senās Atēnas|Atēnās]], kur, pateicoties oratora talantam, spidoši ticis galā ar uzdevumu noslēgt militārās sadarbības līgumu. Pēc misijas izpildes apceļojis visu [[Senā Grieķija|Heladu]], uzstādamies ar priekšlasījumiem (slavenākā ir t.s. "Olimpijas runa" 392. g.p.m.ē., aicinot helēņu [[Polisa|polisu]] pārstāvjus apvienoties karā pret barbariem - iemūžinot šo spīdošo runu, Olimpijā uzstādīta viņa statuja). Viņa sacerējumi saglabājušies fragmentāri, citu autoru atstāstījumā ([[Platons]] u.c.), izņemot divas runas: "Helēnas slavinājums" un "Palameda attaisnošana". [[Protagors no Abdērām|Protagora]] relatīvismu papildinājis ar racionālistisku [[Agnosticisms|agnosticismu]]. Savā sacerējumā "Par neesošo jeb par dabu" izvirzījis trīs tēzes: nekas nepastāv; ja arī kaut kas pastāvētu, tas nebūtu izzināms; ja arī kaut kas būtu izzināms, tad izzinātais nebūtu vārdos noformulējams. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Морозкина З.Н. Софист Горгий и его учение о бытии. // Античность и современность. - Москва, 1982. С.126-133. | ||
| + | * Миллер Т.Б. От поэзии к прозе (риторическая проза Горгия и Исократа). // Античная поэтика.Риторическая теория и литературная практика. - Наука: Москва, 1991, С. 60-105. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:G]] | [[Kategorija:G]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūlijs, plkst. 11.50
Gorgijs no Leontinām (Γοργίας, Gorgias, ~483.-375. g.p.m.ē.) - filosofs, sofists. Dzimis ap 483. g.p.m.ē. Leontinās, Sicīlijā. Miris ap 375. g.p.m.ē. Larisā (Λάρισα), Tesalijā (Θεσσαλία). Mācījies retoriku. Jaunā tipa orators, ne tikai daiļrunības praktikis, bet arī teorētiķis, kurš apmācīja daiļrunībā un spriestspējā, t.s. sofists. Ieviesis novitātes oratoru mākslā: simetriska frāžu struktūra, teikumi ar vienādu nobeigumu, metaforas un salīdzinājumi, runas ritmisks dalījums, kas to tuvināja jau dzejai. Daži no šiem paņēmieniem vēl ilgi saglabājās praksē, dēvēti par "Gorgija figūrām". 427. g.p.m.ē. bijis Leontīnu sūtnis Atēnās, kur, pateicoties oratora talantam, spidoši ticis galā ar uzdevumu noslēgt militārās sadarbības līgumu. Pēc misijas izpildes apceļojis visu Heladu, uzstādamies ar priekšlasījumiem (slavenākā ir t.s. "Olimpijas runa" 392. g.p.m.ē., aicinot helēņu polisu pārstāvjus apvienoties karā pret barbariem - iemūžinot šo spīdošo runu, Olimpijā uzstādīta viņa statuja). Viņa sacerējumi saglabājušies fragmentāri, citu autoru atstāstījumā (Platons u.c.), izņemot divas runas: "Helēnas slavinājums" un "Palameda attaisnošana". Protagora relatīvismu papildinājis ar racionālistisku agnosticismu. Savā sacerējumā "Par neesošo jeb par dabu" izvirzījis trīs tēzes: nekas nepastāv; ja arī kaut kas pastāvētu, tas nebūtu izzināms; ja arī kaut kas būtu izzināms, tad izzinātais nebūtu vārdos noformulējams.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.
- Морозкина З.Н. Софист Горгий и его учение о бытии. // Античность и современность. - Москва, 1982. С.126-133.
- Миллер Т.Б. От поэзии к прозе (риторическая проза Горгия и Исократа). // Античная поэтика.Риторическая теория и литературная практика. - Наука: Москва, 1991, С. 60-105.
