Groskaufmanis Ādolfs

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 3. jūnijs, plkst. 13.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ādolfs Ludvigs Groskaufmanis - virsnieks, Imantas pulka komandieris (20.02.1020.-01.08.1920.), fizikālķīmiķis un kooperācijas organizētājs Latvijā.

Dzimis 1889. gada 21. jūnija (p.v.st.), jeb 3. jūlijā Kurzemes guberņas Kreiju mājās, Lielezeres pagastā, saimnieku Jāņa un Paulīnes (dzim. Pecholc) Grosskaufmaņu (Grosskaufmann) ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā Griezes draudzē. Pamatizglītību guva Pampāļu divgadīgajā ministrijas skolā (1898.–1904.), pēc tam mācības turpināja (1904.–1908.) Mainovas lauksaimniecības skolā Čerņigovas guberņā (tur nebija jāmaksā skolas nauda). Pēc skolas beigšanas sāka strādāt lauksaimniecības biedrībā "Зерно" ("Grauds”) Ilūkstes apriņķī kā lauksaimniecības instruktors. 1910. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienēja 156. Jeļizavetinskas kājnieku pulkā Armēnijā, Karsas apgabalā, Sarikamišas pilsētā, demobilizēts 1914. gada pavasarī kā apakšvirsnieks. Sākoties Pasaules karam, Ādolfu Groskaufmani 1914. gada rudenī iesauca Rīgā izvietotajā 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Tur viņš nokārtoja virsnieka eksāmenu, saņemot praporščika dienesta pakāpi, un tika pārcelts uz 116. Malojaroslavas kājnieku pulku. Demobilizējās 1917. gada vēlā rudenī kā štabs-kapitans.

1918. gada janvāra pirmajās dienās salaulājās ar Praskovju Proņinu Ļudinovas pilsētas Sukremļas baznīcā. 1918. gada 1. februārī Ā. Groskaufmanis iestājās kooperatīvu savienības „Cen- trosojuz” sistēmā par tirdzniecības aģentu. Sākumā viņš strādāja, iepērkot labību Volgas vidusteces apgabala pilsētās, vēlāk Sibīrijā: Čeļabinskā un Bijskā. Pilsoņu karam pieņemoties spēkā, 1918. gada 14. novembrī Vladivostokā iestājās jaundibinātajā Imantas pulkā.

Ā. Groskaufmaņa zinātniskā un pedagoģiskā darbība saistās ar Latvijas Valsts universitātes (1940–1941, 1945–1958) un Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (1958–1965) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtu (1965–1976). Pētījis gravitācijas parādības un alumīnija bāzisko sāļu optiskās īpašības, no krievu valodas tulkojis vispārīgās ķīmijas, fizikālās ķīmijas un koloīdķīmijas mācību grāmatas augstskolām.

apbalvots ar 4., 3. un 2. pakāpes Annas ordeni un 3. un 2. pakāpes Staņislava ordeni.

Resursi internetā par šo tēmu