Atšķirības starp "Hērakleids no Pontas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
24. rindiņa: 24. rindiņa:
 
* [http://articles.adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-iarticle_query?journal=JHA..&year=%3F%3F%3F%3F&volume=..23&letter=.&db_key=PHY&page_ind=244&plate_select=NO&data_type=GIF&type=SCREEN_GIF&classic=YES Eastwood B.S. Heraclides and heliocentrism: texts, diagrams, and interpretations. // Journal History of Astronomy, 23 (4) (1992), p. 233-260]
 
* [http://articles.adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-iarticle_query?journal=JHA..&year=%3F%3F%3F%3F&volume=..23&letter=.&db_key=PHY&page_ind=244&plate_select=NO&data_type=GIF&type=SCREEN_GIF&classic=YES Eastwood B.S. Heraclides and heliocentrism: texts, diagrams, and interpretations. // Journal History of Astronomy, 23 (4) (1992), p. 233-260]
 
----
 
----
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/GERAKLID_PONTISKI.html - Гераклид Понтийский - Энциклопедия «Кругосвет»]
 
* [http://www.krotov.info/lib_sec/05_d/dio/gen_05.htm Гераклид, сын Евтифрона из Гераклеи Понтийской. // Диоген Лаэртский, О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов (книга пятая)]
 
* [http://www.krotov.info/lib_sec/05_d/dio/gen_05.htm Гераклид, сын Евтифрона из Гераклеи Понтийской. // Диоген Лаэртский, О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов (книга пятая)]
 +
* [http://hbar.phys.msu.ru/gorm/ahist/Heraclides_ru.htm Б.Л. Ван дер Варден. О движении планет по Гераклиду Понтийскому.]
  
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:H]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. jūlijs, plkst. 15.22

Hēraklits no Pontas (Ἡρακλείδης ὁ Ποντικός, Hērakleidus hō Pontikos, ~387.-312. p.m.ē.) - filosofs.

Eitifrona dēls, dzimis ap 387. g.p.m.ē. Hēraklejā (mūsd. Eregli Turcijā), hellēņu kolonijā Pontas krastā. Pieaudzis, pārcēlās uz dzīvi uz Atēnām (bijis spiests bēgt no dzimtenes, jo nohgalinājis Hēraklejas tirānu), kur klausījies Platona, Aristoteļa, pitagoriešu priekšlasījumus. Darbi nav saglabājušies, kaut bijuši ļoti populāri antīkajā pasaulē, un par viņa idejām zinām tikai no pārstāstiem (pamatā no Diogena no Lāertas). Pasaules uzskats, šķiet, bija savdabīga Empedokla un Dēmokrita uzskatu sintēze. Līdzīgi pirmajam, elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida") - mijiedarbību. Taču domāja, ka pašas šīs stihijas sastāv no sīksīkiem atomiem. Sprieda, ka atomiem veidu piešķir savdabīgs pasaules prāts - nūss un noliedza absolūta vakuuma iespējamību, jo telpu piepildot ēteris. Līdzīgi raudzījās uz dvēseli, tādējādi nostājoties pitagorismam tuvās pozīcijās. Astronomijā izvirzīja heliocentrismam tuvas idejas, pieļaujot, ka Zeme nav gluži nekustīga, Venēra rotējot ap Sauli, savukārt tā ap Zemi. Savukārt mūzijas teorijā vērojama Aristoteļa ietekme.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 150. lpp.

  • Gottschalk H.B. Heraclides of Pontus. - Clarendon Press: Oxford, 1980, ISBN 0-19-814021-5
  • Guthrie W.K.C. The Later Plato and the Academy. // A History of Greek Philosophy. Volume 5 - Cambridge University Press, 1986, p. 470. ISBN 0-521-31102-0
  • Bruce Eastwood. Heraclides and Heliocentrism: Texts, Diagrams, and Interpretations. // Journal for the History of Astronomy, 23 (1992), P. 233-60
  • Neugebauer O. On the Allegedly Heliocentric Theory of Venus by Heraclides Ponticus. // American Journal of Philology, Vol. 93, No. 4 (Oct., 1972), pp. 600-601.

  • Hans Krämer. Herakleides Pontikos. // Grundriss der Geschichte der Philosophie, Bd. 3 / hrsg. von Hellmut Flashar - Basel, 2004, S. 67–80. ISBN 3-7965-1998-9

  • Jean-Pierre Schneider. Héraclide le Pontique. // Dictionnaire des philosophes antiques. / Richard Goulet ed. V. 3 - CNRS: Paris, 2000, P. 563-568. ISBN 2-271-05748-5

  • Рожанский И.Д. История естествознания в эпоху эллинизма и Римской империи. - Наука: Москва, 1988
  • Еремеева А.И., Цицин Ф.А. История астрономии (основные этапы развития астрономической картины мира). - Изд-во МГУ: Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu