Atšķirības starp "Haldieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (jauna lapa)
 
m (precīzāk noformulēju)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Haldieši''' (gr. ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu'') - [[Semīti|semītu]] [[tauta]], kas II-I g.tk.p.m.ē. apdzīvoja [[Divupe]]s dienviddaļu, VII gs.p.m.ē. izveidojot [[Jaunbabilonijas valsts|Jaunbabilonijas valsti]].
+
'''Haldieši''' (gr. ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu'', gr. ''Χαλδαίοι'') - [[Semīti|semītu]] lopkopju [[cilts|ciltis]], kas II-I g.tk.p.m.ē. apdzīvoja [[Divupe]]s dienviddaļu, VII gs.p.m.ē. izveidojot [[Jaunbabilonijas valsts|Jaunbabilonijas valsti]].
  
 
== Komentāri ==
 
== Komentāri ==
  
I g.tk.p.m.ē. haldieši sāka spiesties gar Eifratu uz ziemeļiem, [[Babilonijas valsts|Babilonijas pārvaldītajās teritorijās, līdz kļuva par dominējošo grupu Divupē. To konkurenti par varu reģionā bija [[Asīrijas valsts]], kas šajā laikā bija sasniegusi augstāko varenības pakāpi. Savstarpējie kari norisa vairākus gadsimtus, sākotnēji haldiešiem par sliktu, līdz 625. g.p.m.ē. haldiešiem [[Nabopalasars (Jaunbabilonijas valdnieks|Nabopalasara]] vadībā izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabilonijas valsti.
+
I g.tk.p.m.ē. haldieši sāka spiesties gar Eifratu uz ziemeļiem, [[Babilonijas valsts|Babilonijas pārvaldītajās teritorijās, dibinot virkni valstiņu (kuru nosaukumi lielāko tiesu atvasināti no to [[Monarhs|monarhu]] īpašvārdiem, piemēram, Bit-Jakina u.c.). To konkurenti par varu reģionā bija [[Asīrijas valsts]], kas šajā laikā bija sasniegusi augstāko varenības pakāpi. Savstarpējie kari norisa vairākus gadsimtus, vairrākārt haldiešū dinastijas nāca Babilonijas tronī, taču tika gāztas, līdz 625. g.p.m.ē. haldiešiem [[Nabopalasars (Jaunbabilonijas valdnieks|Nabopalasara]] vadībā, ar [[Elamas valsts|Elamu]] kā sabiedrotajiem, izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabilonijas valsti.
  
Haldiešu valoda piederēja pie aramiešu valodu rietumu grupas, t.s. jūdu-aramiešu valodai. Par [[Bībele]]s haldiešu valodu dēvē to aramiešu dialektu, ko sastopam atsevišķās [[Vecā Derība|Vecās Derības]] grāmatās, līdzās senebreju valodai. XVI gs. eiropieši par "haldiešu valodu" dēvēja arī abesīniešu jeb t.s. ''gēzas'' valodu. Par haldiešu valodu dēvē arī to valodu, kurā sarakstīti t.s. ''vaniskie'' ieraksti [[Mazāzija|Mazāzijā]] ap Vana ezeru IX-X gs.p.m.ē., kuroš šī teritorija dēvēta par "Haldeju", jas acīmredzot saskan ar [[Asīrieši|asīriešu]] "urartu", jūdu "ararat" un grieķu "alarodioi".
+
Haldiešu valodas jautājums ir neskaidrs - tā, šķiet, piederēja pie aramiešu valodu rietumu grupas, t.s. jūdu-aramiešu valodai. Par [[Bībele]]s haldiešu valodu dēvē to aramiešu dialektu, ko sastopam atsevišķās [[Vecā Derība|Vecās Derības]] grāmatās, līdzās senebreju valodai. XVI gs. eiropieši par "haldiešu valodu" dēvēja arī abesīniešu jeb t.s. ''gēzas'' valodu. Par haldiešu valodu dēvē arī to valodu, kurā sarakstīti t.s. ''vaniskie'' ieraksti [[Mazāzija|Mazāzijā]] ap Vana ezeru IX-X gs.p.m.ē., kuroš šī teritorija dēvēta par "Haldeju", jas acīmredzot saskan ar [[Asīrieši|asīriešu]] "urartu", jūdu "ararat" un grieķu "alarodioi".
 +
 
 +
Hellādā un senajā Romā par "haldejiem" dēvēja no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušos zīlniekus, vārdotājus un astrologus. XIX-XX gs. mijā Eiropā par "haldejiem" dažkārt kļūdaini dēvēja [[Šumeri|šumerus]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
13. rindiņa: 15. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.eleven.co.il/article/14419 Xалдеи. Электронная еврейская энциклопедия]
 +
* [http://www.c-cafe.ru/words/92/9124.php Халдеи - Кроссворд-кафе]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article118204.html Значение слова "Халдеи" в Большой Советской Энциклопедии]
  
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 17. augusts, plkst. 11.04

Haldieši (gr. chaldaioi; asīr. kaldu, gr. Χαλδαίοι) - semītu lopkopju ciltis, kas II-I g.tk.p.m.ē. apdzīvoja Divupes dienviddaļu, VII gs.p.m.ē. izveidojot Jaunbabilonijas valsti.

Komentāri

I g.tk.p.m.ē. haldieši sāka spiesties gar Eifratu uz ziemeļiem, [[Babilonijas valsts|Babilonijas pārvaldītajās teritorijās, dibinot virkni valstiņu (kuru nosaukumi lielāko tiesu atvasināti no to monarhu īpašvārdiem, piemēram, Bit-Jakina u.c.). To konkurenti par varu reģionā bija Asīrijas valsts, kas šajā laikā bija sasniegusi augstāko varenības pakāpi. Savstarpējie kari norisa vairākus gadsimtus, vairrākārt haldiešū dinastijas nāca Babilonijas tronī, taču tika gāztas, līdz 625. g.p.m.ē. haldiešiem Nabopalasara vadībā, ar Elamu kā sabiedrotajiem, izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabilonijas valsti.

Haldiešu valodas jautājums ir neskaidrs - tā, šķiet, piederēja pie aramiešu valodu rietumu grupas, t.s. jūdu-aramiešu valodai. Par Bībeles haldiešu valodu dēvē to aramiešu dialektu, ko sastopam atsevišķās Vecās Derības grāmatās, līdzās senebreju valodai. XVI gs. eiropieši par "haldiešu valodu" dēvēja arī abesīniešu jeb t.s. gēzas valodu. Par haldiešu valodu dēvē arī to valodu, kurā sarakstīti t.s. vaniskie ieraksti Mazāzijā ap Vana ezeru IX-X gs.p.m.ē., kuroš šī teritorija dēvēta par "Haldeju", jas acīmredzot saskan ar asīriešu "urartu", jūdu "ararat" un grieķu "alarodioi".

Hellādā un senajā Romā par "haldejiem" dēvēja no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušos zīlniekus, vārdotājus un astrologus. XIX-XX gs. mijā Eiropā par "haldejiem" dažkārt kļūdaini dēvēja šumerus.

Literatūra

  • Konversācijas vārdnīca. - Rīga, 1928.-1929., 4205. sleja

Resursi internetā par šo tēmu