Atšķirības starp "Haldieši" versijām

'''Haldieši''' (gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu'') - 1. [[Semīti|semītu]] lopkopju [[cilts|ciltis]], kas II-I g.tk.p.m.ē. apdzīvoja [[Divupe]]s dienviddaļu, VII gs.p.m.ē. izveidojot [[Jaunbabilonijas valsts|Jaunbabilonijas valsti]]; 2. skat. [[Haldiešu Baznīca]] Avotos fiksēti I g.tk.p.m.ē., kad haldieši sāka spiesties gar Eifratu uz ziemeļiem, [[Babilonijas valsts|Babilonijas pārvaldītajās teritorijās, dibinot virkni valstiņu (kuru nosaukumi lielāko tiesu atvasināti no to [[Monarhs|monarhu]] īpašvārdiem, piemēram, Bit-Jakina u.c.). To konkurenti par varu reģionā bija [[Asīrijas valsts]], kas šajā laikā bija sasniegusi augstāko varenības pakāpi. Savstarpējie kari norisa vairākus gadsimtus, vairrākārt haldiešu dinastijas nāca Babilonijas tronī, taču tika gāztas, līdz 625. g.p.m.ē. haldiešiem [[Nabopalasars (Jaunbabilonijas valdnieks)|Nabopalasara]] vadībā, ar [[Elamas valsts|Elamu]] kā sabiedrotajiem, izdevās Asīriju sakaut un nodibināt Jaunbabilonijas valsti. Haldiešu valodas jautājums ir neskaidrs - tā, šķiet, piederēja pie aramiešu valodu rietumu grupas, t.s. jūdu-aramiešu valodai. Par [[Bībele]]s haldiešu valodu dēvē to aramiešu dialektu, ko sastopam atsevišķās [[Vecā Derība|Vecās Derības]] grāmatās, līdzās senebreju valodai. XVI gs. eiropieši par "haldiešu valodu" dēvēja arī abesīniešu jeb t.s. ''gēzas'' valodu. XIX gs. eiropiešu pētnieki par haldiešu valodu dēvēja to valodu, kurā sarakstīti t.s. ''vaniskie'' ieraksti [[Mazāzija|Mazāzijā]] ap Vana ezeru IX-X gs.p.m.ē., kuros šī teritorija dēvēta par "Haldeju", kas acīmredzot saskan ar [[Asīrieši|asīriešu]] "[[urartu]]", jūdu "ararat" un grieķu "alarodioi". Hellādā un senajā Romā par "haldejiem" dēvēja no Tuvajiem Austrumiem ieceļojušos zīlniekus, vārdotājus un astrologus. XIX-XX gs. mijā Eiropā par "haldejiem" dažkārt kļūdaini dēvēja [[Šumeri|šumerus]].