Atšķirības starp "Haubice" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ()
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Haubice''' - lauka [[lielgabals]], platā leņķī vērsts uz augšu, 7-10 mārciņu kalibrs, paredzēts domāta virsplāna šaušanai līdz 70° leņķiem, samēra īss stobrs (sākotnēji 5-6, kalibri, visjaunākajos laikos 15-30 kalibri, t.i. 105-203 mm), tāpēc ir mazs šāviņa izlidošanas ātrums. Karadarbībā sākta izmantot XVI gs. sākumā, lai šautu ar akmens [[Karteča|karteču]], vēlāk ar bumbām vai degbumbām [[Cietoksnis|cietokšņu]] aplenkšanā vai aizstāvēšanā. Tālās distancēs visai neprecīza. Plašāk sāka izmantot karadarbībā tikai XVIII gs. kā [[lauka artilērija]]s lielgabalu.
+
'''Haubice''' - lauka [[lielgabals]], platā leņķī vērsts uz augšu, 7-10 mārciņu kalibrs, paredzēts domāta virsplāna šaušanai līdz 70° leņķiem, samēra īss stobrs (sākotnēji 5-6, kalibri, visjaunākajos laikos 15-30 kalibri, t.i. 105-203 mm), tāpēc ir mazs šāviņa izlidošanas ātrums. Karadarbībā sākta izmantot XVI gs. sākumā, modificējot [[Mortira|mortiru]], lai šautu ar akmens [[Karteča|karteču]], vēlāk ar bumbām vai degbumbām [[Cietoksnis|cietokšņu]] aplenkšanā vai aizstāvēšanā. Tālās distancēs visai neprecīza. Plašāk sāka izmantot karadarbībā tikai XVIII gs. kā [[lauka artilērija]]s lielgabalu.
  
 
Skat. arī: [[bombarda]], [[mortīra]]
 
Skat. arī: [[bombarda]], [[mortīra]]
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
Attēls:Latvijas_brunuvilciens_10.jpg|105 mm vācu [[haubice]], XIX-XX gs. mija
 
Attēls:Latvijas_brunuvilciens_10.jpg|105 mm vācu [[haubice]], XIX-XX gs. mija
 
Attēls:Vistrel_iz_gaubica.jpg|1. Pasaules karā, Krievijas armija
 
Attēls:Vistrel_iz_gaubica.jpg|1. Pasaules karā, Krievijas armija
 +
Attēls:Haubices_1915.jpg|XX gs. sākums, Krievijas armija
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  

Pašreizējā versija, 2012. gada 2. oktobris, plkst. 13.20

Haubice - lauka lielgabals, platā leņķī vērsts uz augšu, 7-10 mārciņu kalibrs, paredzēts domāta virsplāna šaušanai līdz 70° leņķiem, samēra īss stobrs (sākotnēji 5-6, kalibri, visjaunākajos laikos 15-30 kalibri, t.i. 105-203 mm), tāpēc ir mazs šāviņa izlidošanas ātrums. Karadarbībā sākta izmantot XVI gs. sākumā, modificējot mortiru, lai šautu ar akmens karteču, vēlāk ar bumbām vai degbumbām cietokšņu aplenkšanā vai aizstāvēšanā. Tālās distancēs visai neprecīza. Plašāk sāka izmantot karadarbībā tikai XVIII gs. kā lauka artilērijas lielgabalu.

Skat. arī: bombarda, mortīra


Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.