Atšķirības starp "Hazāru kaganāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* Manasejs
 
* Manasejs
 
|}
 
|}
'''Hazāru kaganāts''' (an. ''Khazar Empire'') - [[Tjurki|tjurku]] valodu grupas cilšu valstisks veidojums XVIII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidoja militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, kontrolēja [[Lielais zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] rietumu posmu.
+
'''Hazāru kaganāts''' (an. ''Khazar Empire'') - [[Tjurki|tjurku]] valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Valdošā reliģija bija [[jūdaisms]]. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb ''kara hazar'' - bija stepes [[nomadi]] lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb ''khalis hazar'' - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja [[Lielais zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] rietumu posmu).
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. maijs, plkst. 10.12

Hazar Kağanlığı
200px
kagani:
  • Tuns Jabijs
  • Obadijs
  • Zaharijs
  • Bulans
  • Benjamiņš
  • Ārons
  • Tuvans
  • Jozefs
  • Manasejs

Hazāru kaganāts (an. Khazar Empire) - tjurku valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc Tjurku kaganāta sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Valdošā reliģija bija jūdaisms. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb kara hazar - bija stepes nomadi lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb khalis hazar - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja Lielā zīda ceļa rietumu posmu).

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu