Atšķirības starp "Hazāru kaganāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* Manasejs
 
* Manasejs
 
|}
 
|}
−
'''Hazāru kaganāts''' (an. ''Khazar Empire'', kr. ''Хазарский каганат'') jeb '''Hazārija''' (an. ''Khazaria'', kr. ''Хазария'') - [[Tjurki|tjurku]] valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Valdošā reliģija bija [[jūdaisms]]. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb ''kara hazar'' - bija stepes [[nomadi]] lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb ''khalis hazar'' - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja [[Lielais zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] rietumu posmu, kas līdz ar kara laupījumu un mesliem veidoja ienākumu lauvas tiesu), apdzīvoja nedaudzās pilsētas Volgas lejtecē. Armiju veidoja smagi bruņoto balto hazāru karadraudze un tjurku algotņu kavalērija. Konkrētas valsts robežas mūzdienu izpratnē nebija - bija teritorijas, kas atzina hazāru valdnieka varu un maksāja meslus. X gs. otrajā pusē hazāru zemēs no austrumiem iebruka [[pečeņegi]], sagraujot valsti un pārņemot tās teritoriju. Daļa balto hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa - uz [[Bizantija|Bizantiju]], pārējie acīmredzot asimilējās jaunatnākušo cilšu vidū.
+
'''Hazāru kaganāts''' (an. ''Khazar Empire'', kr. ''Хазарский каганат'') jeb '''Hazārija''' (an. ''Khazaria'', kr. ''Хазария'') - [[Tjurki|tjurku]] valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Valdošā reliģija bija [[jūdaisms]]. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb ''kara hazar'' - bija stepes [[nomadi]] lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb ''khalis hazar'' - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja [[Lielais zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] rietumu posmu, kas līdz ar kara laupījumu un mesliem veidoja ienākumu lauvas tiesu), apdzīvoja nedaudzās pilsētas Volgas lejtecē. Amatniecība specializēta pirmās nepieciešamības preču ražošanu, lauksaimniecības zona ap pilsētām - augļu un vīnogulāju audzēšanu, vīna darīšanu -, taču lauksaimniecības īpatsvars ekonomikā bija visai nenozīmīgs. Armiju veidoja smagi bruņoto balto hazāru karadraudze un tjurku algotņu kavalērija. Konkrētas valsts robežas mūzdienu izpratnē nebija - bija teritorijas, kas atzina hazāru valdnieka varu un maksāja meslus. X gs. otrajā pusē (968./9.) veiksmīgā reidā Kijevas kagans Svjatoslavs Donas lejtecē sagrāva hazāru armiju, ieņēma un izpostīja Sarkelu, Itilu, Semenderu. Desmitgadi vēlāk hazāru zemēs no austrumiem iebruka [[pečeņegi]], sagraujot valsti un pārņemot tās teritoriju. Daļa balto hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa - uz [[Bizantija|Bizantiju]], pārējie acīmredzot asimilējās jaunatnākušo cilšu vidū.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. maijs, plkst. 11.05

Hazar Kağanlığı
200px
kagani:
  • Tuns Jabijs
  • Obadijs
  • Zaharijs
  • Bulans
  • Benjamiņš
  • Ārons
  • Tuvans
  • Jozefs
  • Manasejs

Hazāru kaganāts (an. Khazar Empire, kr. Хазарский каганат) jeb Hazārija (an. Khazaria, kr. Хазария) - tjurku valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc Tjurku kaganāta sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Valdošā reliģija bija jūdaisms. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb kara hazar - bija stepes nomadi lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb khalis hazar - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja Lielā zīda ceļa rietumu posmu, kas līdz ar kara laupījumu un mesliem veidoja ienākumu lauvas tiesu), apdzīvoja nedaudzās pilsētas Volgas lejtecē. Amatniecība specializēta pirmās nepieciešamības preču ražošanu, lauksaimniecības zona ap pilsētām - augļu un vīnogulāju audzēšanu, vīna darīšanu -, taču lauksaimniecības īpatsvars ekonomikā bija visai nenozīmīgs. Armiju veidoja smagi bruņoto balto hazāru karadraudze un tjurku algotņu kavalērija. Konkrētas valsts robežas mūzdienu izpratnē nebija - bija teritorijas, kas atzina hazāru valdnieka varu un maksāja meslus. X gs. otrajā pusē (968./9.) veiksmīgā reidā Kijevas kagans Svjatoslavs Donas lejtecē sagrāva hazāru armiju, ieņēma un izpostīja Sarkelu, Itilu, Semenderu. Desmitgadi vēlāk hazāru zemēs no austrumiem iebruka pečeņegi, sagraujot valsti un pārņemot tās teritoriju. Daļa balto hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa - uz Bizantiju, pārējie acīmredzot asimilējās jaunatnākušo cilšu vidū.

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hazāru_kaganāts&oldid=46141"