Atšķirības starp "Heraldiskā ķivere" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ķivere''' (fr. ''heaume, casque'', an. ''helmet'', vc. ''Helm'', kr. ''шлем'') – [[Heraldiskais vairogs|Heraldisko vairogu]] vainagojoša figūra, [[Heraldika|heraldikā]] ieviesusies XIII gs. | '''Ķivere''' (fr. ''heaume, casque'', an. ''helmet'', vc. ''Helm'', kr. ''шлем'') – [[Heraldiskais vairogs|Heraldisko vairogu]] vainagojoša figūra, [[Heraldika|heraldikā]] ieviesusies XIII gs. | ||
| − | + | Heraldiskās ķiveres forma mainās līdzi laikam: | |
* '''Poda ķivere''' (vc. ''Topfhelm'') – senākā ķiveres forma, kas kopā XII gs. izplatītu bruņucepures tipu, Kalta no divām kopā sakniedētām sānu plāksnēm un plakanas augšdaļas. Balstījās tieši uz karavīra paura, tāpēc zem tās nācās valkāt mīkstu galvassegu, kas amortizēja saņemtos triecienus. Skatīties varēja pa šauru izgrieztu spraugu, kuru, tāpat kā deguna daļu, papildus sargāja apkalums, ko dažkārt izrotāja. Gaisa padevi visai skopi nodrošināja vaigu daļā izurbtie caurumi. | * '''Poda ķivere''' (vc. ''Topfhelm'') – senākā ķiveres forma, kas kopā XII gs. izplatītu bruņucepures tipu, Kalta no divām kopā sakniedētām sānu plāksnēm un plakanas augšdaļas. Balstījās tieši uz karavīra paura, tāpēc zem tās nācās valkāt mīkstu galvassegu, kas amortizēja saņemtos triecienus. Skatīties varēja pa šauru izgrieztu spraugu, kuru, tāpat kā deguna daļu, papildus sargāja apkalums, ko dažkārt izrotāja. Gaisa padevi visai skopi nodrošināja vaigu daļā izurbtie caurumi. | ||
* '''Kubla ķivere''' (vc. ''Kübelhelm'') – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā. | * '''Kubla ķivere''' (vc. ''Kübelhelm'') – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā. | ||
| + | * '''Smailķivere''' (vc. ''Stechhelm'') – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurā° tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja [[Bruņinieku turnīrs|turnīros]], kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilonos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. janvāris, plkst. 22.18
Ķivere (fr. heaume, casque, an. helmet, vc. Helm, kr. шлем) – Heraldisko vairogu vainagojoša figūra, heraldikā ieviesusies XIII gs.
Heraldiskās ķiveres forma mainās līdzi laikam:
- Poda ķivere (vc. Topfhelm) – senākā ķiveres forma, kas kopā XII gs. izplatītu bruņucepures tipu, Kalta no divām kopā sakniedētām sānu plāksnēm un plakanas augšdaļas. Balstījās tieši uz karavīra paura, tāpēc zem tās nācās valkāt mīkstu galvassegu, kas amortizēja saņemtos triecienus. Skatīties varēja pa šauru izgrieztu spraugu, kuru, tāpat kā deguna daļu, papildus sargāja apkalums, ko dažkārt izrotāja. Gaisa padevi visai skopi nodrošināja vaigu daļā izurbtie caurumi.
- Kubla ķivere (vc. Kübelhelm) – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā.
- Smailķivere (vc. Stechhelm) – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurā° tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja turnīros, kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilonos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns: Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0
