Atšķirības starp "Heraldiskā ķivere" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* '''Kubla ķivere''' (vc. ''Kübelhelm'') – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā. | * '''Kubla ķivere''' (vc. ''Kübelhelm'') – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā. | ||
* '''Smailķivere''' (vc. ''Stechhelm'') – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurām tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja [[Bruņinieku turnīrs|turnīros]], kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilnos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem. | * '''Smailķivere''' (vc. ''Stechhelm'') – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurām tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja [[Bruņinieku turnīrs|turnīros]], kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilnos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem. | ||
| − | * '''Stīpu ķivere''' (vc. ''Spangenhelm'') – XVI gs. ieviesies ķiveres tips ar elegantu kakla un plecu daļas izliekumu, lielu skata un elpošanas atveri, ko aizsargāja piekniedētas vertikālas stīpas. | + | Slēgtās ķiveres - poda, kubla, smailķivere, - heraldikā saglabājās līdz mūsu dienām, un tās kā [[kārta]]s pazīmi izmantoja [[pilsonība]]s un zemākās [[muižniecība]]s ģerboņos. |
| + | |||
| + | * '''Stīpu ķivere''' (vc. ''Spangenhelm'') – XVI gs. ieviesies ķiveres tips ar elegantu kakla un plecu daļas izliekumu, lielu skata un elpošanas atveri, ko aizsargāja piekniedētas vertikālas stīpas. Stīpu ķiveres bija tipiskas turnīru bruņucepures, kuras kaujas laukā neizmantoja, tāpēc stīpu ķivere ģerbonī tradicionāli liecina par [[Dižciltība|dižciltīgu]] izcelsmi. | ||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. janvāris, plkst. 22.54
Ķivere (fr. heaume, casque, an. helmet, vc. Helm, kr. шлем) – Heraldisko vairogu vainagojoša figūra, heraldikā ieviesusies XIII gs.
Heraldiskās ķiveres forma mainās līdzi laikam:
- Poda ķivere (vc. Topfhelm) – senākā ķiveres forma, kas kopā XII gs. izplatītu bruņucepures tipu, Kalta no divām kopā sakniedētām sānu plāksnēm un plakanas augšdaļas. Balstījās tieši uz karavīra paura, tāpēc zem tās nācās valkāt mīkstu galvassegu, kas amortizēja saņemtos triecienus. Skatīties varēja pa šauru izgrieztu spraugu, kuru, tāpat kā deguna daļu, papildus sargāja apkalums, ko dažkārt izrotāja. Gaisa padevi visai skopi nodrošināja vaigu daļā izurbtie caurumi.
- Kubla ķivere (vc. Kübelhelm) – XIV gs. ieviesusies bruņucepures forma, ko veidoja četras sakniedētas plāksnes, bet savienojuma kopforma augšdaļā bija koniska. Bruņucepures lejasdaļa bija pagarināta un daļēji balstījās uz pleciem, savukārt acu sprauga bija visas priekšējās daļas platumā.
- Smailķivere (vc. Stechhelm) – XV gs. izplatīts bruņucepures tips, kas vairāk atbilda galvas formai. Parādījās komplektā ar plākšņu bruņām, plecu daļa bija pagarināta un sniedzās līdz krūšu bruņām, pie kurām tika piestiprināta, nodrošinot stabilitāti un veidojot kopā ar bruņām vienu veselumu. Šādas bruņas lielāko tiesu izmantoja turnīros, kur cīņa bija aizstāta ar divu jātnieku savstarpēju sadursmi pilnos auļos, ar pīķi cenšoties izsist viens otru no sedliem.
Slēgtās ķiveres - poda, kubla, smailķivere, - heraldikā saglabājās līdz mūsu dienām, un tās kā kārtas pazīmi izmantoja pilsonības un zemākās muižniecības ģerboņos.
- Stīpu ķivere (vc. Spangenhelm) – XVI gs. ieviesies ķiveres tips ar elegantu kakla un plecu daļas izliekumu, lielu skata un elpošanas atveri, ko aizsargāja piekniedētas vertikālas stīpas. Stīpu ķiveres bija tipiskas turnīru bruņucepures, kuras kaujas laukā neizmantoja, tāpēc stīpu ķivere ģerbonī tradicionāli liecina par dižciltīgu izcelsmi.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns: Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0
