Atšķirības starp "Heraldiskais vairogs" versijām

Versija, kas saglabāta 2017. gada 11. janvāris, plkst. 21.51

Vairogs – heraldikā ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietotas ģerboņa figūras. Heraldiskā vairoga forma līdz XVI gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).

Vairoga formu pamattipi:

• Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
• XIII gs. sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
• XIV gs. ģerboņos sāka dominēt t.s. vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
• XIV gs. beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. XV gs. otrajā pusē spāņu tipa vairogi dažkārt ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
• No spāņu tipa vairoga formas XV-XVI gs. atvasinājās jauna taisnstūra vairoga forma - tarče (fr. Targe, vāc. Tartsche) - specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diognāli.
• Kopš XV gs. heraldikā sāka izmantot (Anglijas karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angl. lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
• No tarčes tipa vairoga formas XVII gs. atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
• Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, - dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.

• XVIII gs. parādījās (vispirms Anglijas karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas - t.s. angļu vairogi, - kuras dominēja XIX-XX gs.
• Kontinentā kopš XVIII gs. populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
• XIX gs. heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.

laukumi jeb punkti

vairoga laukumi

Heraldiskā vairoga laukumi jeb punkti: – Heraldikā vairoga plaknes jeb "lauka" (fr. champ, an. field, vc. Feld, kr. поле) dalījums 9 pamat- "punktos", "laukumos" jeb "vietās" (fr. point de l'écu, an. point, vc. Platz), pēc kurām nosaka heraldisko figūru pamatizvietojumu.

Vairoga puses tiek sauktas nevis no skatītāja, bet no vairoga turētāja skatu punkta, tātad vairoga labā puse ir tā, kuru skatītājs redz kā kreiso.

• Labajā pusē vertikāli esošos trīs laukumus (1, 4, 7) sauc par labajiem sāniem (fr. flanc dextre, an. dexter flank, vc. rechte Flanke, rechte vordere Seite, kr. правый край).
• Pretējā pusē esošie laukumi (3, 6, 9) ir kreisie sāni (fr. flanc senestre, an. sinister flank, vc. linke Flanke, linke hintere Flanke, kr. левый край).
• Trīs vidū esošie laukumi viens virs otra (2, 5, 8) kopā veido pāļa vietu (vc. Pfahlstelle, kr. место столба, в столб).
• Augšējie trīs laukumi (1, 2, 3) kopā veido galvu (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава). Galvas svarīgākais laukums ir vidējais (2), ko franču heraldikā dēvē par vidus galvu( chef du milieu) jeb galvas punktu (point du chef). Pārējie abi laukumi attiecīgi ir labais augšējais stūris (1) un kreisais augšējais stūris (3) (fr. chef dextre/senestre, an. dexter/sinester chief, vc. rechtes/linkes Obereck, kr. правая/левая сторона главы).
• Trīs vidū esošie laukumi viens blakus otram (4, 5, 6) ir t.s. baļķa vieta, ko dēvē arī par sirds rindu (fr. emplacement de la fasce, vc. Herzreihe, Balkenstelle, kr. середина щита) ar labo sirds vietu (4) un kreiso sirds vietu (6) (fr. point de coeur dextre/senestre, an. dexter/sinester fess point, vc. rechte/linke Hüftestelle, kr. правая/левая сторона от сердца). Vidū esošais laukums (5) ir sirds jeb sirds vieta (fr. coeur, an. fess point, vc. Herzstelle, kr. сердце щита. Tas ir viens no svarīgākajiem vairoga laukumiem, kurā var likt t.s. sirds vairogu (fr. écu en coeur).
• Trīs apakšā esošie laukumi viens blakus otram (7, 8, 9) ir pēda (fr. pointe, vc. Schildfuß, kr. оконечность). Arī tai ir labais apakšējais stūris (7) un kreisais apakšējais stūris (9) (partie dextre/senestre de la pointe, arī base de troite/de gauche, an. dextre/sinister base point, vc. rechtes/linkes Untereck, kr. правый/левый нижний угол), bet vidū esošais ir pēdas punkts (fr. point de la pointe, vc. Schildfußstelle, kr. середина оконечности).
• Starp galvu un baļķa vietu vidū ir goda vieta jeb krūšu vieta (fr. point honorable, vc. Ehrenstelle vai Bruststellem kr. почетное место).
• Starp baļķa vietu un pēdu vidū atrodas nabas vieta (fr. nombril, an. nombril point, vc. Nabelstelle, kr. чрево щита).

skaldījumi

skaldījuma pamatformas

Heraldiskā vairoga skaldījumi jeb skaldīts (fr. parti, an. [party] per pale, vc. gespalten, kr. рассечен) – Heraldikā pieņemts heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb vertikāls griezums (ar vienu zobena cirtienu), un tā iegūto figūru nosaukumi.

Viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus arī cienījamākajiem vairoga aizpildīšanas veidiem. Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties šādu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Skaldījums var būt ne tikai pa vairoga lauka vidu, bet arī vienā vai otrā lauka sānā. Daudz retāks gadījums ir dubultsāna skaldījums (fr. tiercé à deux flancs, vc. Doppelflanke). Citus lauka dalījuma veidus un figūras rada skaldījuma atkārtošana: divreiz, trīsreiz, četrreiz, piecreiz utt.

Nepāra skaita griezumi veido heraldisko dalījumu, bet pāra – heraldisko gabalu, proti, pāli. Blazonējot griezumus, jāuzrāda, cik reizes vairoga lauks skaldīts (vācu un latviešu heraldikā min griezumu skaitu, bet franču un britu heraldikā – griezumu rezultātā iegūto laukumu skaitu). Sākot ar deviņiem griezumiem skaitu vairs nemin, bet lieto svītrots skaldījumā (franči vispārina kā palé, bet vācieši saka "svītrots": gestreift).

• Pālis (fr. pal, an. pale, vc. Pfahl, kr. столб) – ja divreizējā skaldījuma gadījumā tiek izmantotas tikai divas krāsas, to sauc par "pāli". Pālis var būt novirzīts un vienu vai otru pusi kā labā sāna pālis vai kreisā sāna pālis (fr. pal sur flanc dextre/senestre, vc. rechter/linker Flankenpfahl, kr. правый/левый столб), bet britu heraldikā šādu pāli nelieto. Taču pālis bieži vien būs šaurāks, nekā vienmērīgi trīsreiz skaldīta lauka joslas.
  • Pieaugot skaldījuma griezumu skaitam, sašaurinās arī pāļa platums. Sarūkot uz pusi, tas kļūst par šaurpāli (fr. vergette, an. pallet, vc. Stab, kr. узкий столб).
  • Sašaurinoties vēl vairāk tas kļūst par pavedienpāli (fr. vergette, filet en pal, an. endorse, filet pal, vc. Faden, kr. нить в столб, черта в столб). Šajā formā pālis visbiežāk tiek lietots grupās. Sākot ar pieciem pāļiem, blazonējot vairs nemin to skaitu, bet saka svītrots ar pāļiem.
  • Specifiskas formas ir dvīņu pālis (fr. jumelles en pal, an. pale gemel, vc. Zwillingspfahl, kr. сдвоенный столб) un trīnīšu jeb trīņu pālis (fr. tierces en pal, an. triple pale, vc. Drillingspfahl, kr. тройной столб), kas, attiecīgi, sastāv no diviem vai trim pavedienpāļiem – tie ir nešķirami un var vairogā parādīties arī atkārtoti (nejaukt ar diviem vai trim atsevišķiem pāļiem, kas nav satuvināti un ir vienmērīgi izkārtoti visā lauka platumā).
  • Atraujot no vairoga augšmalas, rodas t.s. saīsinātais pālis (fr. diminué, an. couped, vc. abgekürzt, kr. отвлеченный вверху).
  • Atrauts gan no vairoga augšmalas, gan apakšmalas, pālis kļūst par savrupu pāli (fr. alaisé, an. couped, vc. abgeledigt, kr. отвлеченный), bet vēl vairāk sarūkot augstumā mazākam par pusi no paša vairoga lauka augstuma, tas kļūst par atkāpušos pāli (fr. pal retrait).

dalījumi

dalījumu pamatformas

Heraldiskā vairoga dalījumi jeb dalīts (fr. coupé, an. [party] per fess, vc. geteilt, kr. пересечен) – Heraldikā pieņemts heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb horizontāls griezums (ar vienu zobena cirtienu), un tā iegūto figūru nosaukumi.

Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties tik vienkāršu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Ja dalījuma griezumu paceļ augstāk vai zemāk, veidojas heraldiskie gabali. Horizontālā griezuma atkārtojumi rada līdzīgus rezultātus, kā gadījumā ar vertikālajiem skaldījumiem. Arī te minimālais atkārtojumu skaits (divi) var veidot gan dalījumu, gan heraldiskos gabalus (piemēram, līdzīgi kā ar pāli, ja ir divi dalījuma griezumi, atkarībā no krāsu un metālu izvietojuma, rezultāts var būt gan "divkāršais dalījums", gan "sija").

• Galva (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава) – vairoga lauka augšmalas josla. Sašaurināta galva tiek dēvēta par galotni (fr. comble, vc. Gipfel, kr. вершина). Ja virs galvas ir atšķirīgas krāsas josla, to dēvē par pārsegtu galvu (fr. chef surmonté [d'un comble], vc. überhöhtes Schildhaupt, kr. завершенная глава). Ja zem galvas ir atšķirīgas krāsas josla (parasti to izmanto, lai izvairītos no divu krāsu vai divu metālu saskaršanās, jeb "sašūšanas"), to dēvē par atbalstītu galvu (fr. chef soutenu, an. chief supported by a filet, vc. unterstütztes Schilhaupt, kr. подпертая глава). Šī josla var būt arī heraldiskā figūra, piemēram, kāda no sašaurinātajām sijām. Visai retos gadījumos (galvenokārt franču heraldikā) ir sastopama caurlauzta galva (fr. chef ajouré, vc. Schildhauptscharte).
• Pēda (fr. champagne, an. base, vc. Schildfuß, kr. оконечность) – vairoga lauka apakšmalas josla. Sašaurinātu pēdu dēvē par terasi (fr. plaine, vc. Terrasse). Griezuma līnija var būt arī ieliekta vai izliekta.
• Sija (fr. fasce, an. fess, vc. Balken, kr. пояс) – divkāršais dalījums, lietojot tikai krāsu un metālu. Tā var būt pazemināta, paaugstināta, izliekta vai ieliekta. Atkarībā no vienas virs otras izvietoto siju skaita, mainās to biezums: 1/3 no sijas platuma ir šaursija (fr. devise, an. barrulet, vc. Leiste, Stabbalken, kr. узкий пояс); 1/5 no sijas platuma ir pavediensija (fr. filet en fasce, an. filet fess, vc. Strichbalken, kr. нить, черта). Pieaugot dalījumu skaitam, blazonējot min attiecīgo griezumu skaitu, bet sākot ar 9 griezumiem – svītrots dalījumā. Ja runa ir par sijām, blazonējot min to skaitu vairogā, bet, sākot ar 5 – svītrots ar sijām. Sija var būt saīsināta vienā vai otrā galā, tā var būt arī atdalīta no vairoga malām, t.s. savrupā sija.
• Reti sastopama siju forma hameidas (fr. hameydes, hamydes, vc. Hamaiden): trīs savrupas sijas, kas liktas cita virs citas, sarūkot garumā no galvas uz pēdu.

dalījumu un skaldījumu apvienojumi

dalījumu un skaldījumu pamatapvienojumu formas

Dalījumu un skaldījumu apvienojumi heraldikā – Heraldikā pieņemtie heraldiskā vairoga lauka skaldījumu un dalījumu apvienojumu rezultātā iegūtās figūras.

Vienā vairogā var būt apvienoti skaldījuma un dalījuma griezieni, kas savā starpā tomēr nekrustojas, jo viens no tiem netiek veikts līdz galam. Šādu apvienojumu apzīmē kā skaldītu un pusdalītu (fr. parti micoupé, an. per pale, the dexter/sinister per fess, vc. gespalten und halbgeteilt) vai dalītu un pusskaldītu (fr. coupé miparti, an. per fess, in base per pale, vc. geteilt und halbgespalten). Blazonējot krāsas tiek nosauktas, sākot ar labo augšējo stūri un virzoties gar labo malu uz leju.

Vertikālie un horizontālie griezumi un heraldiskie gabali var tikt savienoti dažādos veidos. Vienkāršākie un izplatītākie bija galvaspālis (fr. chef-pal, an. chief and pale conjoined, vc. Schildhauptpfahl, kr. вписанный костыль), pēdaspālis (fr. pal-champagne, an. pale and base in point conjoined, vc. Schildfußpfahl) labais un kreisais galvassāns (fr. chef-flanc dextre/senestre, an. chief and pale in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rechte/linke Schildhauptflanke), pēdassāns (fr. champagne-flanc dextre/senestre, an. point in base in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rexhte/linke Schildfußflanke), sānasija (fr. flans dextre/senestre réuni avec la fasce, an. fess and pale in dexter/sinister flank conjoined, vc. rechter/linker Flankenbalken), sijaspālis pēdā/galvā (fr. fasce-pal en pointe / en chef, an. fess conjoined in the lower/upper edge with demi pale, vc. Krücke, kr. костыль), pāļasija (fr. pal réuni avec demi-fasce, an. pale conjoined with demi fess, vc. rechts/links Krücke, kr. обращенный вправо/лево костыль).

• Vienkāršākais apvienotais dalījums ir četrdalījums (fr. écartelé, an. quarterly, vc. geviert, kr. четверочастный, разбит начетверо, расчетверенный). Katru četrdalījuma laukumu apzīmē atkarībā no tā atrašanās vietas: labajā pusē augšējais laukums ir brīvlaukums (fr. franc-quartier, an. quarter, vc. Freiviertel, kr. вольная четверть); 2) kreisajā pusē augšējais laukums ir kreisais brīvlaukums (fr. franc-quartier senestre, an. sinister quarter, vc. linke obere Vierung); divi apakšējie stūri attiecīgi ir labais pēdas brīvlaukums un kreisais pēdas brīvlaukums (fr. franc-quartier du champagne (dextre/senestre), an. quarter in (dexter/sinister), vc. (rechte/linke) untere Vierung).
• Brīvlaukuma samazinātā forma ir kantons. (~1/9 no vairoga laukuma), kura atrašanās ir iespējama vienā no sešiem laukumiem. Klasiskā vieta ir labajā augšējā stūrī, kur esošais ir galvas labais kantons(fr. canton dextre du chef, an. canton in dexter chief, vc. rechtes Obereck, kr. вольная часть), kam novietojumu parasti nemaz nemin, saucot to vienkārši par "kantonu". Pārējos gadījumos jāmin, kur kantons novietots. Otra cienījamākā vieta ir galvas vidus kantonam (fr. chanton du chef, an. canton in midle chief, vc. Schildhauptscharte). Kantons kreisajā galvas malā vairs nav tik cienījams, līdzvērtīgs pārējiem laukiem. Labās malas vidū esošo dēvē par labās malas kantonu, bet pretējā pusē izvietotu, par kreisās malas kantonu. Kantons var atrasties trīs dažādās pozīcijās arī pēdā. Pēdējais variants ir kantona izvietojums vairoga sirdī: vidus četrstūris (fr. carreau en abîme, an. delf, vc. Mittel-Vierung, kr. квадрат).
• Palielinot griezumu skaitu, iegūst lielāku skaitu taisnstūru un kvadrātu, kurus apzīmē pēc griezuma līniju skaita, piemēram, trīsdalījuma, t.i. 9 lauku vairogu (fr. équipolé, an. chequy of nine, vc. neun geschacht, kr. разбито надевятеро) blazonē kā: divreiz skaldīts un divreiz dalīts. Ja laukumu skaits pārsniedz 36, tad apzīmē vienkārši kā šaha dalījumu (fr. échiqueté, an. checky, vc. geschacht, kr. шахматное деление).
• Samazinot vai nu dalījuma, vai skaldījuma griezumu skaitu, veidojas taisnstūri jeb jumstiņi (fr. billette, an. billet, vc. Schindel, kr. гонт). Sasniedzot četrus skaldījuma un astoņus dalījuma griezienus, piemēram, tos vairs neuzrāda bet apzīmē kā dalītu ar guļus jumstiņiem (fr. billetté couché, an. billety and counterbillety fesswise, vc. quergeschindelt, kr. гонтовидное деление)
• Taisnstūru tīkla principam atbilst arī mūrējums (fr. maçonné, an. masoned, vc. gemauert, kr. мурованный). Mūrējums pieder pie tās papildinošo elementu grupas, pie kuras pieder arī damascējums un zvīņojums, bet pats rezultāts - ķieģeļu mūris, - ierindojams heraldisko figūru kategorijā.
• Šādā pat veidā rodas arī heraldikā tik nozīmīga figūra kā krusts (fr. croix, an. cross, vc. Kreuz, kr. крест), kura tīrākā forma ir pāļa un sijas apvienojums. Līdzīgi kā citas figūras, arī krusts var mainīt proporcijas, piemēram, samazinot biezumu un kļūstot par pavedienkrustu (fr. filet en croix, an. cross filet, vc. Fadenkreuz, kr. узкий крест), kā arī pārtapt dvīņu pāļa un dvīņu sijas vai trīņu pāļa un trīņu sijas avienojumos; tas var būt saīsināts pie viena no galiem vai savrups.

• heraldiskā vairoga šķēlumi
• heraldiskā vairoga šķēlumu apvienojumi

Literatūra par šo tēmu

• Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0

• Parker, James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. Oxford: James Parker & Co., 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)
• Dennys, Rodney. The Heraldic Imagination. New York: Clarkson N. Potter, 1975
• Elvins, Mark Turnham. Cardinals and Heraldry (Illustrated by Anselm Baker, foreword by Maurice Noël Léon Couve de Murville, preface by John Brooke-Little). London: Buckland Publications, 1988
• Fairbairn, James. Fairbairn’s Crests of the Families of Great Britain & Ireland. 2v. Revised ed. New York: Heraldic Publishing Co., 1911 (New York: Bonanza Books, 1986 in 1 vol.)
• Humphery-Smith, Cecil. Ed and Augmented General Armory Two, London, Tabard Press, 1973
• Innes of Learney, Sir Thomas "Scots Heraldry" 2nd ed, Edinburgh and London: Oliver and Boyd, 1956
• Paul, James Balfour. An Ordinary of Arms Contained in the Public Register of All Arms and Bearings in Scotland. Edinburgh: W. Green & Sons, 1903
• Wagner, Sir Anthony R. Heralds of England: A History of the Office and College of Arms. London: HMSO, 1967
• Le Févre, Jean. A European Armorial: An Armorial of Knights of the Golden Fleece and 15th Century Europe. (Edited by Rosemary Pinches & Anthony Wood) * London: Heraldry Today, 1971
• Louda, Jiří and Michael Maclagan. Heraldry of the Royal Families of Europe. New York: Clarkson Potter, 1981. Reprinted as Lines of Succession (London: Orbis, 1984)
• Rietstap, Johannes B. Armorial General. The Hague: M. Nijhoff, 1904-1926 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1967)

• Siebmacher, Johann. J. Siebmacher’s Grosses und Allgemeines Wappenbuch Vermehrten Auglage. Nürnberg: Von Bauer & Raspe, 1890-1901

Resursi internetā par šo tēmu

• Polijas ģerboņi (krievu val.)
• Krievijas impērijas dzimtu ģerboņu katalogs (krievu val.)
• Illustrated atlas of French and English heraldic terms
• Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)
• heraldikas noteikumi un ģerboņu veidošana (krievu val.)
• Bestiārijs, heraldikas atlants (krievu val.)
• The Reichs College of Princes and Counts of The Holy Roman Empire
• British Library Manuscript Collections
• Society of Genealogists
• The Royal Heraldry Society of Canada
• The Heraldry Society
• The Heraldry Society of Scotland
• The Cambridge University Heraldic & Genealogical Society