Atšķirības starp "Herolds" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Herolds''' (no snģerm. ''hariowald'' – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. ''hérault'', an. ''herald'', vc. ''Herold'', kr. ''герольд'') – sākotnēji monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un skaidrotājs, vēlāk profesija, [[heraldika]]s speciālists. Pirmo reizi šis termins minēts dzejnieka Kretjēna no Truā (''Chrétien de Troyes'') poēmā "Ķerras bruņinieks", kas sarakstīts laikā starp 1175. un 1180. gadu, t.i. tikai trīsdesmit gadus no brīža, kad konstatējami pirmie ģerboņi, jau bijuši ļaudis, kas tos pazīst un spēj atšķirt bruņinieku pēc viņa emblēmas. Pirmais gadījums, kad avotos minēta herolda atrašanās kaujas laukā, saistās ar 1173. gadu, kaujā pie Drēnkūras Normandijā.
 
'''Herolds''' (no snģerm. ''hariowald'' – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. ''hérault'', an. ''herald'', vc. ''Herold'', kr. ''герольд'') – sākotnēji monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un skaidrotājs, vēlāk profesija, [[heraldika]]s speciālists. Pirmo reizi šis termins minēts dzejnieka Kretjēna no Truā (''Chrétien de Troyes'') poēmā "Ķerras bruņinieks", kas sarakstīts laikā starp 1175. un 1180. gadu, t.i. tikai trīsdesmit gadus no brīža, kad konstatējami pirmie ģerboņi, jau bijuši ļaudis, kas tos pazīst un spēj atšķirt bruņinieku pēc viņa emblēmas. Pirmais gadījums, kad avotos minēta herolda atrašanās kaujas laukā, saistās ar 1173. gadu, kaujā pie Drēnkūras Normandijā.
  
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 39.-46. lpp. – ISBN 978-9984-729-93-0
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Heraldika]]
 
[[Kategorija:Heraldika]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 15. februāris, plkst. 17.21

Herolds (no snģerm. hariowald – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. hérault, an. herald, vc. Herold, kr. герольд) – sākotnēji monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un skaidrotājs, vēlāk profesija, heraldikas speciālists. Pirmo reizi šis termins minēts dzejnieka Kretjēna no Truā (Chrétien de Troyes) poēmā "Ķerras bruņinieks", kas sarakstīts laikā starp 1175. un 1180. gadu, t.i. tikai trīsdesmit gadus no brīža, kad konstatējami pirmie ģerboņi, jau bijuši ļaudis, kas tos pazīst un spēj atšķirt bruņinieku pēc viņa emblēmas. Pirmais gadījums, kad avotos minēta herolda atrašanās kaujas laukā, saistās ar 1173. gadu, kaujā pie Drēnkūras Normandijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 39.-46. lpp. – ISBN 978-9984-729-93-0