Atšķirības starp "Herolds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Herolds''' (no snģerm. ''hariowald'' – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. ''hérault'', an. ''herald'', vc. ''Herold'', kr. ''герольд'') – | + | '''Herolds''' (no snģerm. ''hariowald'' – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. ''hérault'', an. ''herald'', vc. ''Herold'', kr. ''герольд'') – amats: monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un skaidrotājs, [[heraldika]]s speciālists. Pirmo reizi šis termins minēts dzejnieka Kretjēna no Truā (''Chrétien de Troyes'') poēmā "Ķerras bruņinieks", kas sarakstīts laikā starp 1175. un 1180. gadu, t.i. tikai trīsdesmit gadus no brīža, kad konstatējami pirmie ģerboņi, jau bijuši ļaudis, kas tos pazīst un spēj atšķirt bruņinieku pēc viņa emblēmas. Pirmais gadījums, kad avotos minēta herolda atrašanās kaujas laukā, saistās ar 1173. gadu, kaujā pie Drēnkūras Normandijā. |
| + | |||
| + | Heroldu priekšteči bija t.s. klaiņojošie spēlmaņi (vc. ''fahrende Leute, fahrendes Volk''), kas iedalījušies "zēnos" (fr. ''garçon'', vc. ''Garzune''), "spēlmaņos" (vc. ''Spielleute'') un krogeros (fr. ''croigerare''). | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 15. februāris, plkst. 19.25
Herolds (no snģerm. hariowald – "dievību doto zīmju skaidrotājs"; fr. hérault, an. herald, vc. Herold, kr. герольд) – amats: monarha vai magnāta pavadonis, arī sūtnis, ģerboņu pazinējs un skaidrotājs, heraldikas speciālists. Pirmo reizi šis termins minēts dzejnieka Kretjēna no Truā (Chrétien de Troyes) poēmā "Ķerras bruņinieks", kas sarakstīts laikā starp 1175. un 1180. gadu, t.i. tikai trīsdesmit gadus no brīža, kad konstatējami pirmie ģerboņi, jau bijuši ļaudis, kas tos pazīst un spēj atšķirt bruņinieku pēc viņa emblēmas. Pirmais gadījums, kad avotos minēta herolda atrašanās kaujas laukā, saistās ar 1173. gadu, kaujā pie Drēnkūras Normandijā.
Heroldu priekšteči bija t.s. klaiņojošie spēlmaņi (vc. fahrende Leute, fahrendes Volk), kas iedalījušies "zēnos" (fr. garçon, vc. Garzune), "spēlmaņos" (vc. Spielleute) un krogeros (fr. croigerare).
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 39.-46. lpp. – ISBN 978-9984-729-93-0
