Atšķirības starp "Hipeji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Jātnieki pārdēvēju par Hipeji, izmantojot pāradresāciju)
m
(11 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jātnieki''' - turīgo, priviliģēto iedzīvotāju [[kārta]] Senajās Atēnās ('''hipeji''' - gr. ''ἱππεύς'' "ar zirgu"), Senajā Romā ('''ekvīti''' - lat. ''equites'', no ''equus'' "zirgs"), Tesālijā u.c. Vidusjūras baseina valstīs antīkajos laikos.
+
'''Hipeji''' jeb '''jātnieki''' (no sengr. ἱππεύς – hippeus, "ar zirgu"; kr. ''всадники'') - turīgo, priviliģēto iedzīvotāju [[kārta]] [[Hellāda|Helladā]] u.c. Vidusjūras baseina valstīs antīkajos laikos - zemes īpašnieki, tirgotāji, augļotāji, kuri varēja atļauties uzturēt kara zirgu un atbilstošu bruņojumu (kuru gada ienākumi bija 300 [[Medimns|medimni]]), tā sākotnēji veidojot [[kavalērija|kavalēriju]] (no kā arī nosaukums). [[Senās Atēnas|Atēnās]] pēc [[Solona reformas|Solona reformām]] otrā ietekmīgākā kārta. [[Sparta|Spartā]] ''hipeji'' bija [[Monarhs|monarha]] īpašā gvarde - 300 izlasītu ''jātnieku'' (tikai pēc nosaukuma, jo uz zirgiem nejāja), ne vecāki par 30 gadiem.
  
== Komentāri ==
+
Skat. arī: [[ekvīti]], [[zeugīts]]
  
Pie jātnieku kārtas piederēja zemes īpašnieki, tirgotāji, augļotāji, kuri varēja atļauties uzturēt kara zirgu un bruņojumu. Senajās Atēnās pēc [[Solona reformas|Solona reformām]] otrā ietekmīgākā kārta. Senajā Romā otrā ietekmīgākā grupa pēc [[Senators|senatoriem]].
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
 
Senajā Spartā hipeji bija [[Monarhs|monarha]] īpašā gvarde - 300 izlasītu jātnieku, ne vecāki par 30 gadiem.
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
 +
* Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
 
----
 
----
 
* Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9
 
* Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9
18. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990
 
* Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.vroma.org/~bmcmanus/socialclass.html Roman Social Class and Public Display]
 
* [http://www.vroma.org/~bmcmanus/socialclass.html Roman Social Class and Public Display]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. aprīlis, plkst. 05.26

Hipeji jeb jātnieki (no sengr. ἱππεύς – hippeus, "ar zirgu"; kr. всадники) - turīgo, priviliģēto iedzīvotāju kārta Helladā u.c. Vidusjūras baseina valstīs antīkajos laikos - zemes īpašnieki, tirgotāji, augļotāji, kuri varēja atļauties uzturēt kara zirgu un atbilstošu bruņojumu (kuru gada ienākumi bija 300 medimni), tā sākotnēji veidojot kavalēriju (no kā arī nosaukums). Atēnās pēc Solona reformām otrā ietekmīgākā kārta. Spartā hipeji bija monarha īpašā gvarde - 300 izlasītu jātnieku (tikai pēc nosaukuma, jo uz zirgiem nejāja), ne vecāki par 30 gadiem.

Skat. arī: ekvīti, zeugīts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.

  • Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9

  • Ségolène Demougin (Hrsg.): L’ordre équestre. Histoire d’une aristocratie (IIe siècle av. J.-C.–IIIe siècle ap. J.-C.). École Française de Rome. - Rom 1999, ISBN 2-7283-0445-9

  • Marcus Junkelmann: Römische Kavallerie – Equites Alae. Die Kampfausrüstung der römischen Reiterei im 1. und 2. Jahrhundert n. Christus. - Schriftenreihe des Limesmuseums Aalen, Stuttgart 1989
  • Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990

Resursi internetā par šo tēmu