Hodkevičs Jans

1554. gadā līdz ar grāfa titulu Hieronimam Hodkēvičam piešķirtais ģerbonis zīmogā, kuru lietoja arī viņa dēls Jans - šāds ģerbonis zīmogā lietots līdz 1567. gadam

Grāfu Hodkēviču (Chodkiewicz) ģerbonis, ar gribu mainīts 1554. gadā: vairogs skaldīts ar pāli, uz kura uz labo pusi ejošs grifs ar zobenu labajā ķetnā

Jans Hodkēvičs (pl. Jan Hieronimowicz Chodkiewicz, 1537.–1579.) - Lietuvas lielkņazistes lielais maršals un Lietuvas hetmanis, magnāts, Žemaitijas stārasts (no 1563.), Kauņas un Telšu stārasts, Lietuvas kastelāns (no 1574.), Pārdaugavas hercogistes administrators (1566.–1578.).

Dzimis ap 1537. gadu, grāfa Hieronima Hodkeviča (pl. Jerome Chodkiewicz) dēls. Dzimis kā pareizticīgais, 1552. gadā konvertējās protestantismā, bet 1570. gadā konvertējās katolicismā, cieši saistīts ar jezuītiem. Studējis Alberta universitātē Kēnigsbergā (vc. Albertus-Universität Königsberg). 1552.-1555. gados kalpojis Sv.Romas impērijas ķeizaram Kārlim V, piedalījies karā ar Franciju. Pēc tam atgriezās dzimtenē, stājoties lielkņaza dienestā. 1558. gadā iecelts par Livonijas hetmani un vadīja Lietuvas karaspēku karā ar Maskaviju. 1569. gadā vadīja Lietuvas delegāciju Ļubļinā, bija pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu. Precējies ar Kristīni Zbarovsku (mir. 1588.), laulībā 5 bērni, no kuriem zināmākais ir dēls Jans Karols (Jans Karol Chodkiewicz; 1560.-1621.). Miris 1579. gada 4. jūnijā netālu no Polockas, apglabāts 13. oktobrī Viļņā.