Hojningeni-Hīni

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hoyningen-Huene Wappen.png

baroni fon Hojningeni Hīni jeb Hoiningeni Hīni (vc. von Huene oder Hüne, von Huegenen genannt Huene, Baron Hoiningen genannt Hüene, und Baron Huene-Hoyningen; Hoyningen-Huene, Hoyningen genannt Huene, kr. фон Гойнинген-Гюне) - vācu izcelsmes (no Hīningenas pie Āras Reinzemē - Hönningen an der Ahr im Rheinland) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijas atzara aizsācējs ir Johans fon Hoingens (Johann von Hoynge), kurš te ieradās XV gs. beigās, kļūstot par Livonijas ordeņa vasali un saņemot lēnī Sesavu. Laika gaitā sadalījās 4 līnijās: Kurzemes, Vidzemes, Sāmsalas un Igaunijas. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1785. gadā - Sāmsalas, 1729. gadā - Igaunijas, 1898. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Hercogistes laikā daudzi dzimtas vīrieši stājās Lietuvas lielkņazistes militārajā dienestā, un izveidojās t.s. Lietuvas jeb Lehtas līnija (Baron von Hoyningen genannt Huene auf Lechts). 1939. gadā pēdējie dzimtas pārstāvji bija spiesti pamest dzimteni. un izceļot uz Rietumeiropu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes un Zemgales hercogistes hofmeistars Martins fon Hojningens (Marten von Hüenegen); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālis Jakobs fon Hīne (Jackob von Hüne, kr. Яков Егорович Гине, 1769-1813); senators, īstenais slepenpadomnieks barons Emīls fon Hojningens-Hīne (Friedrich Alexander Emil (Emil) Baron von Hoyningen-Huene, kr. Эмилий Фёдорович фон Гойнинген-Гюне, 1841-1917); jurists, Simbirskas civilgubernators, senators un īstenais slepenpadomnieks barons Aleksandrs fon Hojningens-Hīne (Alexander Baron von Hoyningen-Huene, kr. Александр Федорович фон Гойнинген-Гюне, 1824-1911); fotomākslinieks Georgs fon Hojningens-Hīne (George Hoyningen-Huene, 1900-1968).

Resursi internetā par šo tēmu