Atšķirības starp "Husīti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Husīti''' (an. ''hussite'', vc. ''Hussiten'', kr. ''гуситы'') - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropā ([[Bohēmijas karaliste]]) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera [[Huss Jans|Jana Husa]] sekotājiem.
+
'''Husīti''' (an. ''hussite'', vc. ''Hussiten'', kr. ''гуситы'') - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropas ([[Bohēmijas karaliste]]) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera [[Huss Jans|Jana Husa]] sekotājiem.
  
Husītu mērenais spārns iestājās par reformām [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]], prasot izmaiņas [[Klērs|klēra]] struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās un, galvenais, sniegt svētā vakarēdiena kausu - tāpēc tika dēvēti arī par "kausiniekiem", "biķerniekiem" jeb "kalikstiešiem", no lat. ''calix'' = "kauss", - visiem draudzes locekļiem (līdz tam tā bija garīdzniecības privilēģija). Savukārt to radikālais spārns - [[taborīti]] - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus, pieprasīja atgriešanos pie pirmatnējās kristietības viņu izpratnē, ar mantas kopību un [[Kārta|kārtu]] atšķirību likvidēšanu. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupot baznīcas un klosterus, tie aizsāka t.s. [[Husītu kari|husītu karus]], kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī [[Nikolajs no Kūzas|Kūzas Nikolaja]] diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. ''bitva u Lipan'') sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu un zaudējot pēdējās privilēģijas pēc sakāves [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. Taču husītisma idejas pa laikam atdzima, radot jaunas reformatoriskas sektas kā, piemēram, [[Bohēmijas brāļi]], [[abramīti]], [[hernhūtieši]] u.c.
+
Husītu mērenais spārns iestājās par reformām [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]], prasot izmaiņas [[Klērs|klēra]] struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās un, galvenais, sniegt svētā vakarēdiena kausu - tāpēc tika dēvēti arī par "kausiniekiem", "biķerniekiem" jeb "kalikstiešiem", no lat. ''calix'' = "kauss", - visiem draudzes locekļiem (līdz tam tā bija garīdzniecības privilēģija). Savukārt to radikālais spārns - [[taborīti]] - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus, pieprasīja atgriešanos pie pirmatnējās kristietības viņu izpratnē, ar mantas kopību un [[Kārta|kārtu]] atšķirību likvidēšanu. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupot baznīcas un klosterus, tie tika atzīti par [[Herēze|herētiķiem]] un aizsāka t.s. [[Husītu kari|husītu karus]], kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī [[Nikolajs no Kūzas|Kūzas Nikolaja]] diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. ''bitva u Lipan'') sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu un zaudējot pēdējās privilēģijas pēc sakāves [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. Taču husītisma idejas pa laikam atdzima, radot jaunas reformatoriskas sektas kā, piemēram, [[Bohēmijas brāļi]], [[abramīti]], [[hernhūtieši]] u.c.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. jūlijs, plkst. 14.25

Husīti (an. hussite, vc. Hussiten, kr. гуситы) - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropas (Bohēmijas karaliste) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera Jana Husa sekotājiem.

Husītu mērenais spārns iestājās par reformām Katoļu Baznīcā, prasot izmaiņas klēra struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās un, galvenais, sniegt svētā vakarēdiena kausu - tāpēc tika dēvēti arī par "kausiniekiem", "biķerniekiem" jeb "kalikstiešiem", no lat. calix = "kauss", - visiem draudzes locekļiem (līdz tam tā bija garīdzniecības privilēģija). Savukārt to radikālais spārns - taborīti - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus, pieprasīja atgriešanos pie pirmatnējās kristietības viņu izpratnē, ar mantas kopību un kārtu atšķirību likvidēšanu. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupot baznīcas un klosterus, tie tika atzīti par herētiķiem un aizsāka t.s. husītu karus, kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī Kūzas Nikolaja diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. bitva u Lipan) sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu un zaudējot pēdējās privilēģijas pēc sakāves Trīsdesmitgadu karā. Taču husītisma idejas pa laikam atdzima, radot jaunas reformatoriskas sektas kā, piemēram, Bohēmijas brāļi, abramīti, hernhūtieši u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Howard Kaminsky. A History of the Hussite Revolution. - University of California Press, 1967

  • Mathies Christiane. Kurfürstenbund und Königtum in der Zeit der Hussitenkriege: die kurfürstliche Reichspolitik gegen Sigmund im Kraftzentrum Mittelrhein. // Selbstverlag der Gesellschaft für Mittelrheinische Kirchengeschichte, Mainz, 1978, OCLC 05410832
  • Bezold Friedrich von. König Sigmund und die Reichskriege gegen die Husiten. - G. Olms: Hildesheim, 1978, ISBN 3-487-05967-3
  • Heinz Rieder. Die Hussiten. - Katz, 1998. ISBN 3925825711
  • Malcolm Lambert. Häresie im Mittelalter: Von den Katharern bis zu den Hussiten. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2001 - 533 S. ISBN 3534147170

  • Лаврентий из Бржезовой. Гуситская хроника. - Москва, 1962
  • Лаптева Л.Л. Гуситское движение в Чехии XV века. - Москва, 1990

Resursi internetā par šo tēmu