Atšķirības starp "Imperators" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
Romas republikā, ar šo jēdzienu apzīmēja amatus, kuru pildītājiem piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara: [[Konsuls|konsulus]], [[Pretors|pretorus]], [[Diktators|diktatorus]] utt. Oktaviana Augusta laikā (27. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.) imperatora statuss sāka atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284.-305.) pār Romas valsti valdīja divi imperatori ar titulu '''augusts''' (''augustus''), bet to līdzvaldītāju tituls bija '''cēzars''' (''caesar'', no Gaja Jūlija Cēzara vārda).
 
Romas republikā, ar šo jēdzienu apzīmēja amatus, kuru pildītājiem piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara: [[Konsuls|konsulus]], [[Pretors|pretorus]], [[Diktators|diktatorus]] utt. Oktaviana Augusta laikā (27. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.) imperatora statuss sāka atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284.-305.) pār Romas valsti valdīja divi imperatori ar titulu '''augusts''' (''augustus''), bet to līdzvaldītāju tituls bija '''cēzars''' (''caesar'', no Gaja Jūlija Cēzara vārda).
  
Vācu valodā lieto titulu 'Kaizer" (vāc. ''Kaiser'', no lat. ''caesar'') no kā atvasināts arī krievu ''Кесарь'' un bieži latviešu valodā sastopamais '''ķeizars'''. Pēc [[Konstantinopole]]s ieņemšanas arī [[Osmaņu impērija|osmāņu]] sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja ''Kaiser-i-Rum'' (''Romas imperators'').
+
Vācu valodā lieto titulu 'Kaizer" (vāc. ''Kaiser'', no lat. ''caesar'') no kā atvasināts arī krievu ''Кесарь'' un bieži latviešu valodā sastopamais '''ķeizars'''. Pēc Konstantinopoles ieņemšanas arī [[Osmaņu impērija|osmāņu]] [[Sultāns|sultāni]] kā vienu no saviem tituliem lietoja ''Kaiser-i-Rum'' (''Romas imperators'').

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. jūlijs, plkst. 06.03

Imperators (no lat. Imperator – "pavēlnieks") – impērijā valdoša monarha tituls.

Sieviešu dzimtē imperatore; konsortā līdzvaldoša laulātā draudzene ir imperatrise.

Ērtības labad vēstures literatūrā bieži par „imperatoru“ pieņemts dēvēt citu civilizāciju impēriju valdniekus, kuru tituli oriģinālvalodā ir citi, taču semantiski pēc statusa līdzvērtīgi šim apzīmējumam (piemēram, persu šahanšahs, ķīniešu huandi, japāņu tenno, osmaņu sultan, etiopiešu negus u.c.).


Romas republikā, ar šo jēdzienu apzīmēja amatus, kuru pildītājiem piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara: konsulus, pretorus, diktatorus utt. Oktaviana Augusta laikā (27. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.) imperatora statuss sāka atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284.-305.) pār Romas valsti valdīja divi imperatori ar titulu augusts (augustus), bet to līdzvaldītāju tituls bija cēzars (caesar, no Gaja Jūlija Cēzara vārda).

Vācu valodā lieto titulu 'Kaizer" (vāc. Kaiser, no lat. caesar) no kā atvasināts arī krievu Кесарь un bieži latviešu valodā sastopamais ķeizars. Pēc Konstantinopoles ieņemšanas arī osmāņu sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja Kaiser-i-Rum (Romas imperators).