Atšķirības starp "Indulgence" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Indulgence''' (lat. ''indulgentia'' - "žēlastība"; an. ''indulgence'', kr. ''индульгенция'') - Eiropas [[Kristietība|kristietībā]] viduslaikos sākotnēji pastrādāto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības labā.  
+
'''Indulgence''' (lat. ''indulgentia'' - "žēlastība"; an. ''indulgence'', kr. ''индульгенция'') - Eiropas [[Kristietība|kristietībā]] veikto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības labā.  
  
 
[[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcā]] vēlajos viduslaikos indulgences sāka piešķirt par naudas ziedojumu Baznīcai labdarības mērķiem (bija izstrādāts pat cenrādis, par kādu summu atlaiž kādus grēkus un uz cik ilgu laiku). Tā kā indulgenču sistēma bija viens no neapmierinātības iemesliem, kas inspirēja [[Reformācija|Reformāciju]], Romas katoļu baznīca 1567. gadā atteicās no indulgenču tirdzniecības prakses.
 
[[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcā]] vēlajos viduslaikos indulgences sāka piešķirt par naudas ziedojumu Baznīcai labdarības mērķiem (bija izstrādāts pat cenrādis, par kādu summu atlaiž kādus grēkus un uz cik ilgu laiku). Tā kā indulgenču sistēma bija viens no neapmierinātības iemesliem, kas inspirēja [[Reformācija|Reformāciju]], Romas katoļu baznīca 1567. gadā atteicās no indulgenču tirdzniecības prakses.

Pašreizējā versija, 2020. gada 5. oktobris, plkst. 06.35

Indulgence (lat. indulgentia - "žēlastība"; an. indulgence, kr. индульгенция) - Eiropas kristietībā veikto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības labā.

Romas katoļu baznīcā vēlajos viduslaikos indulgences sāka piešķirt par naudas ziedojumu Baznīcai labdarības mērķiem (bija izstrādāts pat cenrādis, par kādu summu atlaiž kādus grēkus un uz cik ilgu laiku). Tā kā indulgenču sistēma bija viens no neapmierinātības iemesliem, kas inspirēja Reformāciju, Romas katoļu baznīca 1567. gadā atteicās no indulgenču tirdzniecības prakses.

Pareizticībā grēku atlaižu jeb "piedošanas rakstu" (συγχωροχάρτιον - sinhorohartion; синхорохартион) jeb afesisu (αφίσες - apheseis; афесис = "atbrīvošana, atlaišana") izsniegšana zināma vismaz kopš viduslaikiem. Sākotnēji gan bez maksas, par īpašiem nopelniem un lielu nožēlu. Prakse nebija reglamentēta līdz 1727. gada Konstantinopoles koncilam, kad grēku atlaižu tirgošanu par naudu nostiprināja juridiski. 1838. gada koncilā tika nosodīta to tirdzniecība peļņas dēļ.

Resursi internetā par šo tēmu