Atšķirības starp "Instruktoru rezerve" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Instruktoru rezerve''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, saformēta 1918. gada 3. decembrī no [[Latvju Kareivju Nacionālā savienība|LKNS]] reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 200 vīru). Komandieris: | + | '''Instruktoru rezerve''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 3. decembrī no [[Latvju Kareivju Nacionālā savienība|LKNS]] reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 200 vīru). Komandieris: |
| − | * [[kapitans]] J.Balodis (03.12.1918.) | + | * [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.); |
| − | 20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Viena no nedaudzajām latviešu vienībām, kura pēc decembra nogales notikumiem saglabāja lielāko daļu personālsastāva: Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales instruktoru rotām nedezertējušajiem karavīriem, un tā tika pārdēvēta par '''Virsnieku rezerves rotu''', ko iekļāva [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajā latviešu bataljonā]] kā 1. rota. 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: "Latvijas Neatkarības rota". | + | * [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.) |
| + | 20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Viena no nedaudzajām latviešu vienībām, kura pēc decembra nogales notikumiem saglabāja lielāko daļu personālsastāva: Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales instruktoru rotām nedezertējušajiem karavīriem, un tā tika pārdēvēta par '''Virsnieku rezerves rotu''', ko iekļāva [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajā latviešu bataljonā]] kā 1. rota. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: "Latvijas Neatkarības rota". Rota piedalījās Saldus (10.03.1919.), Blīdenes muižas (16.03.1919.), Ēzeļkroga (22.03.1919.), Kalnciema (24.03.1919.) un Slokas (26.03.1919.) ieņemšanā. 31.03.1919. pārformēta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 7. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp. | * Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp. | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm Latvijas Neatkarības bataljons. // historia.lv] | ||
* [http://www.latvietislatvija.com/Kalpak_bataljona_gaitas.htm Kalpaka bataljona gaitas] | * [http://www.latvietislatvija.com/Kalpak_bataljona_gaitas.htm Kalpaka bataljona gaitas] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 12. janvāris, plkst. 19.19
Instruktoru rezerve - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 3. decembrī no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 200 vīru). Komandieris:
- kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
- poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.)
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Viena no nedaudzajām latviešu vienībām, kura pēc decembra nogales notikumiem saglabāja lielāko daļu personālsastāva: Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales instruktoru rotām nedezertējušajiem karavīriem, un tā tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu, ko iekļāva Atsevišķajā latviešu bataljonā kā 1. rota. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: "Latvijas Neatkarības rota". Rota piedalījās Saldus (10.03.1919.), Blīdenes muižas (16.03.1919.), Ēzeļkroga (22.03.1919.), Kalnciema (24.03.1919.) un Slokas (26.03.1919.) ieņemšanā. 31.03.1919. pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
