Atšķirības starp "Instruktoru rezerve" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.); | * [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.); | ||
* [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.) | * [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.) | ||
| − | 20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Pēc decembra nogales notikumiem dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no [[Latgales virsnieku rota]]s nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un tā tika pārdēvēta par '''Virsnieku rezerves rotu''', ko iekļāva [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajā latviešu bataljonā]] kā 1. rotu. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: '''Pirmā Latvijas Neatkarības rota'''. Rota piedalījās sadursmē pie Airītēm (06.03.), Saldus (10.03.), Blīdenes muižas (16.03.), Ēzeļkroga kaujā (22.03.), Kalnciema (24.03.) un kopā ar [[Malmedes bataljons|Malmedes pataljonu]] Slokas (26.03.) ieņemšanā un aizstāvēšanas kaujās. 21.03.1919. rota papildināta un pārformēta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]]. | + | 20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Pēc decembra nogales notikumiem dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no [[Latgales virsnieku rota]]s nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un tā tika pārdēvēta par '''Virsnieku rezerves rotu''', ko iekļāva [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajā latviešu bataljonā]] kā 1. rotu. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: '''Pirmā Latvijas Neatkarības rota'''. Rota piedalījās sadursmē pie Airītēm (06.03.), Saldus (10.03.), Blīdenes muižas (16.03.), Ēzeļkroga kaujā (22.03.), Kalnciema (24.03.) un kopā ar [[Malmedes bataljons|Malmedes pataljonu]] Slokas (26.03.) ieņemšanā un aizstāvēšanas kaujās. |
| + | |||
| + | 21.03.1919. rota papildināta un pārformēta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 10.22
Instruktoru rezerve (10.12.1918.-05.01.1919.), Virsnieku rezerves rota (05.01.-03.02.1919.) jeb Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota, goda nosaukums Latvijas Neatkarības rota (no 29.01.1919.) - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 10. decembrī no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 260 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieris:
- kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
- poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Pēc decembra nogales notikumiem dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales virsnieku rotas nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un tā tika pārdēvēta par Virsnieku rezerves rotu, ko iekļāva Atsevišķajā latviešu bataljonā kā 1. rotu. Pēc Skrundas ieņemšanas 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: Pirmā Latvijas Neatkarības rota. Rota piedalījās sadursmē pie Airītēm (06.03.), Saldus (10.03.), Blīdenes muižas (16.03.), Ēzeļkroga kaujā (22.03.), Kalnciema (24.03.) un kopā ar Malmedes pataljonu Slokas (26.03.) ieņemšanā un aizstāvēšanas kaujās.
21.03.1919. rota papildināta un pārformēta par Latvijas Neatkarības bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
