Atšķirības starp "Instruktoru rezerve" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
* [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
 
* [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
 
* [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)
 
* [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Pēc decembra nogales notikumiem dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no [[Latgales virsnieku rota]]s nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota [[Virsnieku rezerves rota]].
+
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Gadumijā dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no [[Latgales virsnieku rota]]s nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota [[Virsnieku rezerves rota]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. jūnijs, plkst. 08.12

Atseviska rota nozime.png

Instruktoru rezerve (10.12.1918.-05.01.1919.), Virsnieku rezerves rota (05.01.-03.02.1919.) jeb Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota, goda nosaukums Latvijas Neatkarības rota (no 29.01.1919.) - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 10. decembrī no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 264 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieris:

  • kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
  • poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)

20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Gadumijā dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no Latgales virsnieku rotas nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota Virsnieku rezerves rota.

Literatūra par šo tēmu

  • Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
  • Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu