Atšķirības starp "Instruktoru rezerve" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(25 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Instruktoru rezerve''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, saformēta 1918. gada 3. decembrī no [[Latvju Kareivju Nacionālā savienība|LKNS]] reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 200 vīru). Komandieris:
+
[[Attēls:Atseviska_rota_nozime.png‎|right|thumb|200px|]]
* [[kapitans]] J.Balodis (03.12.1918.)
+
'''Instruktoru rezerve''' (10.12.1918.-05.01.1919.), '''Virsnieku rezerves rota''' (05.01.-03.02.1919.) jeb '''Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota''', vēlāk '''Latvijas Neatkarības rota''' (no 03.02.1919.<ref>2. februārī 1919. g.<br>
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Viena no nedaudzajām latviešu vienībām, kura pēc decembra nogales notikumiem saglabāja lielāko daļu personālsastāva: Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās aptuveni 130 vīru. 05.01.1919. Mītavā vienība tika papildināta ar no Latgales instruktoru rotām nedezertējušajiem karavīriem, un tā tika pārdēvēta par '''Virsnieku rezerves rotu''', ko iekļāva [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajā latviešu bataljonā]] kā 1. rota. 29.01.1919. rotai piešķīra goda nosaukumu: "Latvijas Neatkarības rota".
+
Latvijas Apsardzības Ministram<br>
 +
Raports.<br>
 +
Ziņoju, ka uz Instruktoru Rezerves rotas komandiera raporta pamata, es pārdēvēju minēto rotu, kā aktīvu kara spēka nodaļu, kura savā pagātnē skaita ap mēnesi dzīves aizsardzības līnijās un sadursmē ar ienaidnieku zaudējusi vairākus biedrus, par "Pirmo Latvju Virsnieku rotu".<br>
 +
apakšpalkavnieks Koplaks<br>
 +
štāba priekšnieks A.Grāmatiņš<br>
 +
--------------------------
 +
Rezolūcija:<br>
 +
Pavēlu nosaukt rotu par "Pirmo Latvijas neatkarības rotu".<br>
 +
3.02.1919.<br>
 +
J.Bach
 +
 
 +
LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 66. lp.
 +
</ref>) - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta [[podporučiks|podporučika]] J.Zēberga vadībā 1918. gada 10. decembrī kā trieciena rota no [[Latvju Kareivju Nacionālā savienība|LKNS]] reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 264 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieri:
 +
* [[kapitans]] J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
 +
* [[poručiks]] J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)
 +
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Gadumijā dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no [[Latgales virsnieku rota]]s nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota [[Virsnieku rezerves rota]].
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
 
* Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
 
* Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130. lpp. ISBN 9984-00-395-7
+
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 +
* Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm Latvijas Neatkarības bataljons. // historia.lv]
 
* [http://www.latvietislatvija.com/Kalpak_bataljona_gaitas.htm Kalpaka bataljona gaitas]
 
* [http://www.latvietislatvija.com/Kalpak_bataljona_gaitas.htm Kalpaka bataljona gaitas]
  
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 13. novembris, plkst. 09.11

Atseviska rota nozime.png

Instruktoru rezerve (10.12.1918.-05.01.1919.), Virsnieku rezerves rota (05.01.-03.02.1919.) jeb Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota, vēlāk Latvijas Neatkarības rota (no 03.02.1919.[1]) - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta podporučika J.Zēberga vadībā 1918. gada 10. decembrī kā trieciena rota no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 264 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieri:

  • kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
  • poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)

20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Gadumijā dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no Latgales virsnieku rotas nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota Virsnieku rezerves rota.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. 2. februārī 1919. g.
    Latvijas Apsardzības Ministram
    Raports.
    Ziņoju, ka uz Instruktoru Rezerves rotas komandiera raporta pamata, es pārdēvēju minēto rotu, kā aktīvu kara spēka nodaļu, kura savā pagātnē skaita ap mēnesi dzīves aizsardzības līnijās un sadursmē ar ienaidnieku zaudējusi vairākus biedrus, par "Pirmo Latvju Virsnieku rotu".
    apakšpalkavnieks Koplaks
    štāba priekšnieks A.Grāmatiņš

    Rezolūcija:
    Pavēlu nosaukt rotu par "Pirmo Latvijas neatkarības rotu".
    3.02.1919.
    J.Bach

    LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 66. lp.

Literatūra par šo tēmu

  • Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
  • Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu