Atšķirības starp "Irsis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Irsis''' (no vc. ''Hirsch'') - staltbriedis (''Cervus elaphus elaphus''). Mūsdienu Latvijas teritorijā staltbrieži ienāca, atkāpjoties ledājam, līdz pirms aptuveni 5000 gadu sasniedza maksimālo skaitu. Mainoties klimatam, staltbriežu skaits samazinājās, līdz IX-X gs. to vairs te nebija. Atkal staltbrieži parādījās XVI gs.– galvenokārt ievesti no vācu zemēm un Polijas karalistes, – kā medījamie dzīvnieki. Brīvā dabā tie nespēja aklimatizēties, tāpēc tika turēti lielākajās [[Muiža|muižās]] t.s. iršu dārzos, kas kalpoja gan kā briežu audzētavas, gan medību iecirkņi. XIX gs. otrajā pusē staltbrieži jau spēja aklimatizēties un sāka dzīvot arī brīvā dabā. | + | '''Irsis''' (no vc. ''Hirsch'') - staltbriedis (''Cervus elaphus elaphus''). Mūsdienu Latvijas teritorijā staltbrieži ienāca, atkāpjoties ledājam, līdz pirms aptuveni 5000 gadu sasniedza maksimālo skaitu. Mainoties klimatam, staltbriežu skaits samazinājās, līdz IX-X gs. to vairs te nebija. Atkal staltbrieži parādījās XVI gs.– galvenokārt ievesti no vācu zemēm un Polijas karalistes, – kā medījamie dzīvnieki. Brīvā dabā tie nespēja aklimatizēties, tāpēc tika turēti lielākajās [[Muiža|muižās]] t.s. iršu dārzos (vc. ''Hirschgarten''), kas kalpoja gan kā briežu audzētavas, gan medību iecirkņi. XIX gs. otrajā pusē staltbrieži jau spēja aklimatizēties un sāka dzīvot arī brīvā dabā. |
[[Kategorija:Saimniecība]] | [[Kategorija:Saimniecība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. jūlijs, plkst. 13.54
Irsis (no vc. Hirsch) - staltbriedis (Cervus elaphus elaphus). Mūsdienu Latvijas teritorijā staltbrieži ienāca, atkāpjoties ledājam, līdz pirms aptuveni 5000 gadu sasniedza maksimālo skaitu. Mainoties klimatam, staltbriežu skaits samazinājās, līdz IX-X gs. to vairs te nebija. Atkal staltbrieži parādījās XVI gs.– galvenokārt ievesti no vācu zemēm un Polijas karalistes, – kā medījamie dzīvnieki. Brīvā dabā tie nespēja aklimatizēties, tāpēc tika turēti lielākajās muižās t.s. iršu dārzos (vc. Hirschgarten), kas kalpoja gan kā briežu audzētavas, gan medību iecirkņi. XIX gs. otrajā pusē staltbrieži jau spēja aklimatizēties un sāka dzīvot arī brīvā dabā.
