Atšķirības starp "Iskolata republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
27. rindiņa: 27. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
|}
 
|}
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajai Vidzemes un Latgales daļai laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim, kurai bija sava suverēna pašpārvalde. Iskolats – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'', kas izveidota ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes'' sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), kad tika ievēlēta jauna ''Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome'' (69 locekļi),  6. janvārī proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. ''Iskolata republikas, - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemniekupadomju pārziņā, ierobežojot pieļaujamo darba dienu līdz 8 h. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Šis vastiskais veidojums pārstāja pastāvēt 1818. gada februārī, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
+
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajai Vidzemes un Latgales daļai laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim, kurai bija sava suverēna pašpārvalde. Iskolats – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'', kas izveidota ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes'' sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), kad tika ievēlēta jauna ''Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome'' (69 locekļi),  6. janvārī proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. ''Iskolata republikas'', - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemniekupadomju pārziņā, ierobežojot pieļaujamo darba dienu līdz 8 h. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Šis vastiskais veidojums pārstāja pastāvēt 1818. gada februārī, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. novembris, plkst. 08.39

Iskolats
130px
200px
pastāv 09.12.1917.-??.02.1918.
pārvalde
  • strādnieku un bezzemnieku
    padomju deputātu kongress
  • komisāru padome
  • deputātu padome
  • latviešu strēlnieku
    un bezzemnieku padomes
galvaspilsēta Valka
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Iskolata republika - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajai Vidzemes un Latgales daļai laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim, kurai bija sava suverēna pašpārvalde. Iskolats – Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja, kas izveidota Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), kad tika ievēlēta jauna Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome (69 locekļi), 6. janvārī proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. Iskolata republikas, - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemniekupadomju pārziņā, ierobežojot pieļaujamo darba dienu līdz 8 h. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Šis vastiskais veidojums pārstāja pastāvēt 1818. gada februārī, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, LKP CK Partijas vēstures institūts, Latvijas PSR Ministru padomes arhīvu pārvalde, Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs, Zinātne: Rīga, 1973.

Resursi internetā par šo tēmu