Atšķirības starp "Iskolata republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(palaboju, lai saprotama abrevatūra)
m
 
(19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Iskolats'''
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Iskolata republika'''
|-
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_Coat_of_Arms_.png|130px]]
 
|-
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_flag.png|200px]]
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
11. rindiņa: 7. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pārvalde'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pārvalde'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
* strādnieku un bezzemnieku<br>padomju deputātu kongress
+
* [[Iskolats|Strādnieku, kareivju<br> un bezzemnieku deputātu<br> padomes izpildkomiteja]]
* komisāru padome
 
* deputātu padome
 
 
* latviešu strēlnieku<br>un bezzemnieku padomes
 
* latviešu strēlnieku<br>un bezzemnieku padomes
 
|-
 
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
+
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''rezidence'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Cēsis, pēc tam Valka
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Cēsis, pēc tam Valka
 
|-
 
|-
27. rindiņa: 21. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
 
|}
 
|}
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. '''Iskolat''' – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'' (krieviski - ''Исколат/Исполнительный комитет Совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии''), kas izveidota ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes'' sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), tika ievēlēta jauna ''Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome'' (69 locekļi),  24. decembrī tika proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. ''Iskolata republikas'', - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
+
'''Iskolata republika''' jeb '''Iskolat''' (kr. ''Исколат'') - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pārvaldītajai teritorijai Vidzemes latviešu daļā.  
 +
 
 +
Pēc [[Oktobra apvērsums Krievijā|Oktobra apvērsuma]], 1917. gada 24. decembrī t.s. ''[[Iskolats|Iskolata]]'' sēdē tika pieņemta pašnoteikšanās deklarācija - t.s. ''Iskolata republikas'' izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā: [[Allens Nikolajs|Allens N.]] u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, [[Kirchenšteins Augusts|Augusts Kirhenšteins]] u.c.).  
 +
 
 +
Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus ''Iskolata republikas'' varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja [[Padomju vara|padomju varu]]. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja [[Cenzūra|cenzūru]], slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.
  
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
42. rindiņa: 40. rindiņa:
 
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
 
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latv_dibin/dok/1918.01.06..htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latv_dibin/dok/1918.01.06..htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā]

Pašreizējā versija, 2021. gada 28. februāris, plkst. 18.11

Iskolata republika
pastāv 24.12.1917.-20.02.1918.
pārvalde
rezidence Cēsis, pēc tam Valka
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Iskolata republika jeb Iskolat (kr. Исколат) - nosacīts apzīmējums Vācijas impērijas armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim latviešu strēlnieku padomju pārvaldītajai teritorijai Vidzemes latviešu daļā.

Pēc Oktobra apvērsuma, 1917. gada 24. decembrī t.s. Iskolata sēdē tika pieņemta pašnoteikšanās deklarācija - t.s. Iskolata republikas izveidošana Padomju Krievijas sastāvā, kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi F.Roziņa vadibā: Allens N. u.c.). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.).

Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Proklamēja padomju varu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
  • Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.

  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu