Atšķirības starp "Islams" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Islams''' (ar. الإسلام - ''al isla:m'') novecojušā literatūrā arī '''muhamedānisms''' - no [[Jūdaisms|jūdaisma]] un [[kristietība]]s atvasināta, VII gs. izveidojusies [[Monoteisms|monoteistiska]] [[reliģija]], kuras pamatlicējs starp 600. un 632. gadiem ir [[Muhameds, Dieva pravietis|Abdulas dēls Muhameds]] (''Muhammad ibn Abdullah''). Savukārt vārds ’’islams’’ ir atvasināts no arābu ''aslama'', kas nozīmē savas dzīves pakļaušanu vienam (Dievam - ar.: الله - ''alla:h'') un pilnīga pakļaušanās Tā gribai. Islama reliģijas sekotāji literatūrā tiek saukti dažādi - gan par ’’musulmaņiem’’ un ’’muhamedāņiem’’, gan par ’’islamticīgajiem’’, - taču pēdējās desmitgadēs izplatītākais apzīmējums ir | + | '''Islams''' (ar. الإسلام - ''al isla:m'') novecojušā literatūrā arī '''muhamedānisms''' - no [[Jūdaisms|jūdaisma]] un [[kristietība]]s atvasināta, VII gs. izveidojusies [[Monoteisms|monoteistiska]] [[reliģija]], kuras pamatlicējs starp 600. un 632. gadiem ir [[Muhameds, Dieva pravietis|Abdulas dēls Muhameds]] (''Muhammad ibn Abdullah''). Savukārt vārds ’’islams’’ ir atvasināts no arābu ''aslama'', kas nozīmē savas dzīves pakļaušanu vienam (Dievam - ar.: الله - ''alla:h'') un pilnīga pakļaušanās Tā gribai. Islama reliģijas sekotāji literatūrā tiek saukti dažādi - gan par ’’musulmaņiem’’ un ’’muhamedāņiem’’, gan par ’’islamticīgajiem’’, - taču pēdējās desmitgadēs izplatītākais apzīmējums ir ’’[[musulmaņi]]’’. Bez ticības specifiskām doktrīnām un īpašu rituāla aktu izpildījuma, islamu praktizē kā dzīves veidu, kuru Dievs ir atklājis cilvēcei, kā vienīgo patieso. Islams māca, ka viss, kas eksistē pasaulē: mikrobi, augi, dzīvnieki, kalni un saule ir apliecinājums tam, ka to ir radījis Dievs, un tas viss pakļaujas viņa dievišķajiem likumiem. Cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, vai sekot pārcilvēciskajiem un patiesajiem Dieva likumiem, vai arī izvēlēties nepareizo ceļu. Tāda izvēle eksistē tikai cilvēkiem un džiniem, kuriem ir izpratne par cēloni, taisnību un izvēli. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. janvāris, plkst. 10.20
Islams (ar. الإسلام - al isla:m) novecojušā literatūrā arī muhamedānisms - no jūdaisma un kristietības atvasināta, VII gs. izveidojusies monoteistiska reliģija, kuras pamatlicējs starp 600. un 632. gadiem ir Abdulas dēls Muhameds (Muhammad ibn Abdullah). Savukārt vārds ’’islams’’ ir atvasināts no arābu aslama, kas nozīmē savas dzīves pakļaušanu vienam (Dievam - ar.: الله - alla:h) un pilnīga pakļaušanās Tā gribai. Islama reliģijas sekotāji literatūrā tiek saukti dažādi - gan par ’’musulmaņiem’’ un ’’muhamedāņiem’’, gan par ’’islamticīgajiem’’, - taču pēdējās desmitgadēs izplatītākais apzīmējums ir ’’musulmaņi’’. Bez ticības specifiskām doktrīnām un īpašu rituāla aktu izpildījuma, islamu praktizē kā dzīves veidu, kuru Dievs ir atklājis cilvēcei, kā vienīgo patieso. Islams māca, ka viss, kas eksistē pasaulē: mikrobi, augi, dzīvnieki, kalni un saule ir apliecinājums tam, ka to ir radījis Dievs, un tas viss pakļaujas viņa dievišķajiem likumiem. Cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, vai sekot pārcilvēciskajiem un patiesajiem Dieva likumiem, vai arī izvēlēties nepareizo ceļu. Tāda izvēle eksistē tikai cilvēkiem un džiniem, kuriem ir izpratne par cēloni, taisnību un izvēli.
