Atšķirības starp "Jūdaisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(23 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
−
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – ebreju reliģija. Kā pastāvīga monoteiska koncepcija noformulējās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni. Raksturīgākās pamatiezīmes: monoteisms (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs), izredzētība (par „savu“ Dievs izvēlējies - "slēdzis derību", - tikai vienu tautu, citas par „savām“ neatzīstot), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatdogmas fiksētas t.s. [[Vecā derība|Vecajā derībā]] (''Tanakh'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu: Dievs ir viens, nekas nepastāv bez Viņa ziņas, ebreja grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.  Mūsdienās Izraēlas valsts oficiālā reliģija, [[Cionisms|cionisma]] ideoloģiskais pamats. Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. ''Jūdaisma'' pamatpostulāti apkopoti [[Tora|Torā]] (piecas Mozus grāmatas), kurai paralēli pastāvējusi mutvārtu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]], pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Izraēļu valsts|Izraēļu zemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šim komentāriem, tos apkopojot, tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds'').
+
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – [[Ebreji|ebreju]] reliģija. [[Politeisms|Politeiska]], taču aptuveni 6. gs. p.m.ē. sāka iezīmēties tendence uz [[Monoteisms|monoteismu]], savas cilts dieva aizgādņa lomai evolucionējot uz vienu vienīgo vispār. Liela nozīme ir ticībai [[mesija]]m (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū).  
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''[[Tora]]'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. Reliģiskie rituāli (''Toras'' lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]]. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.
  
−
Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
+
No ''jūdaisma'' m.ē. sākumā atšķēlās [[kristietība]], transformējot ''jūdaisma'' postulātus, bet VI-VII gs. uz ''jūdaisma'' un kristietības pamata izveidojās [[islāms]].
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
 +
* Jūdaisms 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2008. - 117 lpp. ISBN 978-9984-750-39-2
 +
----
 +
* Boyarin Daniel. A Radical Jew: Paul and the Politics of Identity. - University of California Press: Berkeley, 1994
 +
* Lewis Bernard. The Jews of Islam. - Princeton University Press: Princeton, 1984, ISBN 0-691-00807-8
 +
* Stillman Norman. The Jews of Arab Lands: A History and Source Book. -  Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979, ISBN 0-8276-0198-0
 +
* Day John. Yahweh and the Gods and Goddesses of Canaan. - Sheffield Academic Press: Chippenham, 2000
 +
* Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms.html Jūdaisms - Reliģiju enciklopēdija]
 +
* [http://serveris3.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/sebreji/www.htm Informācija internetā par senebreju kultūru - ailab.lv]
 +
* [http://www.liis.lv/paslit/Literatura/4Senebrl/4.html Senebreju literatūra - liis.lv]
 +
* [http://www.jews.lv/lv/ Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome]
 +
----
 
* [http://www.jewfaq.org/index.htm Judaism 101 - Online Lexikon]
 
* [http://www.jewfaq.org/index.htm Judaism 101 - Online Lexikon]
 
* [http://www.dinur.org/1.html?rsID=219 The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem]
 
* [http://www.dinur.org/1.html?rsID=219 The Jewish History Resource Center - The Hebrew University of Jerusalem]
13. rindiņa: 29. rindiņa:
 
* [http://jewishencyclopedia.com/ The Jewish Encyclopedia]
 
* [http://jewishencyclopedia.com/ The Jewish Encyclopedia]
 
* [http://www.jewishvirtuallibrary.org/ The Jewish Virtual Library]
 
* [http://www.jewishvirtuallibrary.org/ The Jewish Virtual Library]
 +
* [http://www.ou.org/ The Orthodox Judaism Union]
 +
* [http://www.acs.ucalgary.ca/~elsegal/363_Transp/08_Orthodoxy.html Varieties of Orthodox Judaism]
 +
* [http://www.utj.org/ Union for Traditional Judaism]
 +
* [http://www.uscj.org/index1.html The United Synagogue of Conservative Judaism]
 +
* [http://www.urj.org/ The Union for Reform Judaism]
 +
* [http://www.reformjudaism.org.uk/ The Movement for Reform Judaism]
 +
* [http://www.liberaljudaism.org/ Liberal Judaism]
 +
* [http://wupj.org/ World Union for Progressive Judaism]
 +
* [http://jrf.org/ Jewish Reconstructionist Federation]
 +
* [http://www.shj.org/ Society for Humanistic Judaism]
 +
* [http://www.karaite-korner.org/ World Movement for Karaite Judaism]
 +
* [http://www.sacred-texts.com/bib/jps/index.htm Tanach, the Hebrew Bible - The Jewish Publication Society translation]
 +
* [http://www.usc.edu/schools/college/crcc/engagement/resources/texts/muslim/ Jewish Religious Texts - Center for Muslim-Jewish Engagement (CMJE) / University of Southern California]
 
----
 
----
 
* [http://www.hagalil.com/ hagalil.com - Deutschsprachiges jüdisches Internetportal]
 
* [http://www.hagalil.com/ hagalil.com - Deutschsprachiges jüdisches Internetportal]

Pašreizējā versija, 2022. gada 11. janvāris, plkst. 14.44

Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png

Jūdaisms (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. Ἰουδαϊσμός) – ebreju reliģija. Politeiska, taču aptuveni 6. gs. p.m.ē. sāka iezīmēties tendence uz monoteismu, savas cilts dieva aizgādņa lomai evolucionējot uz vienu vienīgo vispār. Liela nozīme ir ticībai mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū).

Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (Tanakh: 5 Mozus grāmatas Tora, praviešu grāmatas Neviim un raksti Ketuvim) un Talmudā (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti Mišnā (Mishnah), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē Babilonas Talmuds). Atsevišķi pastāv Mišnas komentāri (Gemara). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei rabīni. Reliģiskie rituāli (Toras lasīšana) tiek veikti sinagogās. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.

No jūdaisma m.ē. sākumā atšķēlās kristietība, transformējot jūdaisma postulātus, bet VI-VII gs. uz jūdaisma un kristietības pamata izveidojās islāms.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
  • Jūdaisms 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2008. - 117 lpp. ISBN 978-9984-750-39-2
  • Boyarin Daniel. A Radical Jew: Paul and the Politics of Identity. - University of California Press: Berkeley, 1994
  • Lewis Bernard. The Jews of Islam. - Princeton University Press: Princeton, 1984, ISBN 0-691-00807-8
  • Stillman Norman. The Jews of Arab Lands: A History and Source Book. - Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979, ISBN 0-8276-0198-0
  • Day John. Yahweh and the Gods and Goddesses of Canaan. - Sheffield Academic Press: Chippenham, 2000
  • Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Jūdaisms&oldid=73043"