Atšķirības starp "Jansenisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jansenisms''' (lat. ''iansenismus'', an. ''jansenism'', vc. ''Jansenismus'', kr. ''янсенизм'') - [[Herēze|herētisks]] [[Romas katoļu Baznīca]]s reformstrāvojums Francijā XVII-XVIII gs. Mācību noformulēja Lēneves (fr. ''Louvain'', fl. ''Leuven'') [[universitāte]]s teoloģijas doktors Kornēlijs Jansens (1585.-1638.), piedāvājot jaunu [[Aurēlijs Augustīns|Aurēlija Augustīna]] ideju traktējumu, izveidojot atšķirīgu teoloģisko sistēmu ar pastiprināti stingru un askētisku morāles praksi [[Puritānisms|puritānisma]] garā. | + | '''Jansenisms''' (lat. ''iansenismus'', an. ''jansenism'', vc. ''Jansenismus'', kr. ''янсенизм'') - [[Herēze|herētisks]] [[Romas katoļu Baznīca]]s reformstrāvojums Francijā XVII-XVIII gs. Mācību noformulēja Lēneves (fr. ''Louvain'', fl. ''Leuven'') [[universitāte]]s teoloģijas doktors Kornēlijs Jansens (1585.-1638.), piedāvājot jaunu [[Aurēlijs Augustīns|Aurēlija Augustīna]] ideju traktējumu, izveidojot atšķirīgu teoloģisko sistēmu ar pastiprināti stingru un askētisku morāles praksi [[Puritānisms|puritānisma]] garā. Postulēja, ka viss ir predisponēts, kam lemts tapt glābtam, tas taps glābts, bet kam lemts nokļūt ellē, tam lemts. Iedzimtais grēks ''a priori'' neļauj cilvēkam būt labam, un vienīgā brīvās gribas izpausmes iespēja ir mazināt sevī ļaunumu, lai kaut mazliet atbrīvotu vietu labajam. Pretstatīja [[sholastika]]i ticību, sadzīves baudām un dzīvespriekam - askēzi, tā integrējot katolicismā vairākus viduslaiku herēžu kā arī [[Protestantisms|protestantisma]] aspektus. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. marts, plkst. 14.33
Jansenisms (lat. iansenismus, an. jansenism, vc. Jansenismus, kr. янсенизм) - herētisks Romas katoļu Baznīcas reformstrāvojums Francijā XVII-XVIII gs. Mācību noformulēja Lēneves (fr. Louvain, fl. Leuven) universitātes teoloģijas doktors Kornēlijs Jansens (1585.-1638.), piedāvājot jaunu Aurēlija Augustīna ideju traktējumu, izveidojot atšķirīgu teoloģisko sistēmu ar pastiprināti stingru un askētisku morāles praksi puritānisma garā. Postulēja, ka viss ir predisponēts, kam lemts tapt glābtam, tas taps glābts, bet kam lemts nokļūt ellē, tam lemts. Iedzimtais grēks a priori neļauj cilvēkam būt labam, un vienīgā brīvās gribas izpausmes iespēja ir mazināt sevī ļaunumu, lai kaut mazliet atbrīvotu vietu labajam. Pretstatīja sholastikai ticību, sadzīves baudām un dzīvespriekam - askēzi, tā integrējot katolicismā vairākus viduslaiku herēžu kā arī protestantisma aspektus.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
- Dale K. Van Kley. The Religious Origins of the French Revolution: From Calvin to the Civil Constitution, 1560–1791 - Yale UP: New Haven, 1996
- Catherine Maire. De la cause de Dieu à la cause de la Nation. Le jansénisme au XVIIIe siècle. - Gallimard: Paris, 1998
