Jansenisms

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 13. marts, plkst. 15.11, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jansenisms (lat. iansenismus, an. jansenism, vc. Jansenismus, kr. янсенизм) - herētisks Romas katoļu Baznīcas reformstrāvojums Francijā XVII-XVIII gs. Mācību noformulēja Lēneves (fr. Louvain, fl. Leuven) universitātes teoloģijas doktors Kornēlijs Jansens (1585.-1638.), piedāvājot jaunu Aurēlija Augustīna ideju traktējumu, izveidojot atšķirīgu teoloģisko sistēmu ar pastiprināti stingru un askētisku morāles praksi puritānisma garā. Postulēja, ka Kristus mira ne par visu cilvēci, ka viss ir predisponēts, kam lemts tapt glābtam, tas taps glābts, bet kam lemts nokļūt ellē, tam lemts. Iedzimtais grēks a priori neļauj cilvēkam būt labam, un vienīgā brīvās gribas izpausmes iespēja ir mazināt sevī ļaunumu, lai kaut mazliet atbrīvotu vietu labajam. Pretstatīja sholastikai ticību, sadzīves baudām un dzīvespriekam - askēzi, tā mēģinot integrēt katolicismā vairākus kalvinisma aspektus. 1642. gadā Romas kūrija nosodīja Jansena grāmatu par Augustīnu, bet 1653. gadā - vairākas viņa teoloģiskās koncepcijas tēzes. No XVII gs. vidus līdz XVIII gs. otrajai pusei Francijas universitātēs bija visai izplatīti un polpulāri disputi starp sholastiem un jansenistiem. Pēc Lielās franču revolūcijas jansenisms zaudēja aktualitāti un panīka.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.

  • Dale K. Van Kley. The Religious Origins of the French Revolution: From Calvin to the Civil Constitution, 1560–1791 - Yale UP: New Haven, 1996

  • Catherine Maire. De la cause de Dieu à la cause de la Nation. Le jansénisme au XVIIIe siècle. - Gallimard: Paris, 1998

Resursi internetā par šo tēmu