Atšķirības starp "Japānas Konstitūcija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Japānas impērijas Konstitūcija''' ( | + | '''Japānas impērijas Konstitūcija''' (大日本帝國憲法, ''Dai-Nippon teikoku kempō'') jeb '''Meidzi Konstitūcija''' - 1889. gada 11. februārī publicēts (1.11.1890. apstiprināts) [[Japānas impērija]]s valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, [[konstitūcija]]. Lielā mērā saturs aizgūts no [[Prūsijas Konstitūcija]]s un, kaut arī paredzēja parlamenta darbību, vairāk līdzinājās [[Absolūtā monarhija|absolūtās monarhijas]] konstitūcijai. |
Augstākā likumdevēja, izpildu un tiesu vara, kā arī tiesības pieņemt visus valstiski svarīgos lēmumus, piederēja [[tenno]] (imperatoram). [[Slepenā padome|Slepenajai padomei]], kuras locekļi bija iecelti uz mūžu, likumprojektu un valsts pārvaldes svarīgāko jautājumu apspriešanā bija lielāka ietekme, nekā valdības ministriem. Konstitūcija noteica pavalstnieku tiesības un pienākumus. Paredzēja divpalātu parlamentu, kas sastāvēja no augšpalātas (Pēru palāta), kuras deputātus uz 7 gadiem iecēla pats imperators, un apakšpalātas (Pārstāvju palāta), kuras 300 deputātus (kopš 1919. gada - 446 deputāti) uz 4 gadiem ievēlēja vispārējās vēlēšanās balsttiesīgie vēlētāji. Tiesneši sprieda tiesu imperatora vārdā. Bija spēkā līdz 1947. gada 24. augustam, kad tās vietā nāca jauna 1946. gadā pēc ASV iniciatīvas un okupācijas pārvaldes kontrolē izstrādātā Konstitūcija. | Augstākā likumdevēja, izpildu un tiesu vara, kā arī tiesības pieņemt visus valstiski svarīgos lēmumus, piederēja [[tenno]] (imperatoram). [[Slepenā padome|Slepenajai padomei]], kuras locekļi bija iecelti uz mūžu, likumprojektu un valsts pārvaldes svarīgāko jautājumu apspriešanā bija lielāka ietekme, nekā valdības ministriem. Konstitūcija noteica pavalstnieku tiesības un pienākumus. Paredzēja divpalātu parlamentu, kas sastāvēja no augšpalātas (Pēru palāta), kuras deputātus uz 7 gadiem iecēla pats imperators, un apakšpalātas (Pārstāvju palāta), kuras 300 deputātus (kopš 1919. gada - 446 deputāti) uz 4 gadiem ievēlēja vispārējās vēlēšanās balsttiesīgie vēlētāji. Tiesneši sprieda tiesu imperatora vārdā. Bija spēkā līdz 1947. gada 24. augustam, kad tās vietā nāca jauna 1946. gadā pēc ASV iniciatīvas un okupācijas pārvaldes kontrolē izstrādātā Konstitūcija. | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.digital.archives.go.jp/gallery/view/detail/detailArchives/0000000005 大日本帝国憲法 （だいにほんていこくけんぽう) - National Archives of Japan] | ||
[[Kategorija:Konstitūcijas]] | [[Kategorija:Konstitūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. marts, plkst. 08.25
Japānas impērijas Konstitūcija (大日本帝國憲法, Dai-Nippon teikoku kempō) jeb Meidzi Konstitūcija - 1889. gada 11. februārī publicēts (1.11.1890. apstiprināts) Japānas impērijas valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, konstitūcija. Lielā mērā saturs aizgūts no Prūsijas Konstitūcijas un, kaut arī paredzēja parlamenta darbību, vairāk līdzinājās absolūtās monarhijas konstitūcijai.
Augstākā likumdevēja, izpildu un tiesu vara, kā arī tiesības pieņemt visus valstiski svarīgos lēmumus, piederēja tenno (imperatoram). Slepenajai padomei, kuras locekļi bija iecelti uz mūžu, likumprojektu un valsts pārvaldes svarīgāko jautājumu apspriešanā bija lielāka ietekme, nekā valdības ministriem. Konstitūcija noteica pavalstnieku tiesības un pienākumus. Paredzēja divpalātu parlamentu, kas sastāvēja no augšpalātas (Pēru palāta), kuras deputātus uz 7 gadiem iecēla pats imperators, un apakšpalātas (Pārstāvju palāta), kuras 300 deputātus (kopš 1919. gada - 446 deputāti) uz 4 gadiem ievēlēja vispārējās vēlēšanās balsttiesīgie vēlētāji. Tiesneši sprieda tiesu imperatora vārdā. Bija spēkā līdz 1947. gada 24. augustam, kad tās vietā nāca jauna 1946. gadā pēc ASV iniciatīvas un okupācijas pārvaldes kontrolē izstrādātā Konstitūcija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 197. lpp.
