Atšķirības starp "Jarls" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauna lapa)
 
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jarls''' (zviedr. - ''jarl'') - dzimtas aristokrātijas tituls [[Vikings|vikingu]] laikā, ieņemamais amats (karavadonis, provinces pārvaldnieks) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
+
'''Jarls''' (zviedr. - ''jarl'') - dzimtas aristokrātijas tituls Skandināvijā agrajos viduslaikos, ieņemamais amats (karavadonis, provinces pārvaldnieks) viduslaikos. Sākotnēji ''jarli'' bija novada karadraudzes (''ledung'') vadoņi, bet viduslaikos, nostiprinoties [[Karalis|karaļa]] varai, tie Norvēģijā no X gs. līdz 1308. gadam bija amatā iecelti karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā - no XII gs līdz 1266. gadam ''jarli'' bija kara flotes un karagājienu vadītāji. Pēdējais Zviedrijas ''jarls'' Birgers ir [[Folkungu dinastija]]s aizsācējs. Dānijā ar terminu "jarls" sākotnēji apzīmēja karaļa asinsradiniekus, vēlāk - lielos [[Vasalis|vasaļus]]. [[Heptarhija|Lielbritānijas anglosakšu karalistēs]] - '''erls''' (senangl. ''eorl'', angl. ''earl'' - [[grāfs]]).
No šī vārda radies angļu apzīmējums ''Earl'' ([[grāfs]]).
 
  
----
+
== Literatūra par šo tēmu ==
Vikingu periodā ''jarli'' bija novada karadraudzes (''ledung'') vadoņi, bet viduslaikos, nostiprinoties [[Karalis|karaļa]] varai, tie Norvēģijā no X gs līdz 1308. gadam bija amatā iecelti karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā - no XII gs līdz 1266. gadam ''jarli'' bija kara flotes un karagājienu vadītāji.
 
  
Pēdējais Zviedrijas ''jarls'' Birgers ir Folkungu dinastijas aizsācējs.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.
 +
 
 +
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 28. februāris, plkst. 16.47

Jarls (zviedr. - jarl) - dzimtas aristokrātijas tituls Skandināvijā agrajos viduslaikos, ieņemamais amats (karavadonis, provinces pārvaldnieks) viduslaikos. Sākotnēji jarli bija novada karadraudzes (ledung) vadoņi, bet viduslaikos, nostiprinoties karaļa varai, tie Norvēģijā no X gs. līdz 1308. gadam bija amatā iecelti karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā - no XII gs līdz 1266. gadam jarli bija kara flotes un karagājienu vadītāji. Pēdējais Zviedrijas jarls Birgers ir Folkungu dinastijas aizsācējs. Dānijā ar terminu "jarls" sākotnēji apzīmēja karaļa asinsradiniekus, vēlāk - lielos vasaļus. Lielbritānijas anglosakšu karalistēs - erls (senangl. eorl, angl. earl - grāfs).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.