Atšķirības starp "Jaunlatvieši" versijām

'''Jaunlatvieši''' (vc. ''Jungletten'', kr. ''младолатыши'') - latviešu [[Nacionālisms|nacionālisma]] kustība XIX gs. 50.-70. gados, kuru aizsāka un iedvesmoja topošās latviešu [[inteliģence]]s pārstāvji ([[Alunāns Juris|J.Alunāns]], [[Kronvalds Atis|A.Kronvalds]], [[Barons Krišjānis|K.Barons]], [[Biezbārdis Kaspars|K.Biezbārdis]], [[Spāģis Andrejs|A.Spāģis]], [[Valdemārs Krišjānis|K.Valdemārs]] u.c.), kuru mērķis bija iegūt latviešiem ekonomiskās, tiesiskās, politiskās un patstāvīgas nacionālās kultūras tiesības. Tā bija apzināta pretestība vācbaltiešu kultūras dominantei, varas birokrātijai un tās privilēģijām, [[dzimtbūtniecība]]s atliekām. Izveidojās ap 1855.gadu, kad ap studentu Krišjāni Valdemāu Tērbatas universitātē apvienojās latviešu studentu pulciņš. Šie domubiedri [[Vācijas impērija|Vācijā]] esošās [[Jaunvācija|jaunvācijas]] (''Junges Deutschland'') kustības inspirēti, pamazām aizsāka kopīgu un mērķtiecīgu sabiedrisko darbību, kas vēlākosgados koncentrējās ap Rīgā izdoto laikrakstu "Mājas Viesis" un 1862.-1865. gados ap laikrakstu "Pēterburgas Avīzes". Par savu galveno uzdevumu uzskatīja darbošanos tautas lizglītošanas jomā, lai šādā ceļā radītu latviešu nacionālo kultūru veidojošu un patērējošu iedzīvotāju slāni ([[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] vienīgā iespēja, kā izrauties no savas [[kārta]]s augstākā un veidot karjeru, zemniekiem bija tikai caur izglītību). Lai panāktu tautas saimnieciskā līmeņa paaugstināšanu un ekonomiskās atkarības no vācbaltiešu muižu dominantes lauksaimniecībā, jaunlatviešu uzmanības centrā bija agrārais jautājums un latviešu tautas materiālās attīstības veicināšana. Agrārajā jautājumā atbalstīja zemnieku zemes izpirkšanu ar ilgtermiņa līgumu palīdzību, propagandēja t.s. sīksaimniecību stabilitātes teoriju, kas balstījās uz uzskatu, ka, racionāli saimniekojot, arī nelielas saimniecības var būt ienesīgas. Politiski centās veidot sakarus krievu [[Slavofili|slavofilu]] aprindās]], meklējot tur atbalstu pretstāvei vācu kultūrai, orientējās uz latviešu tautas ekonomiskās dzīves kopību un tās nākotnes perspektīvām ar Krieviju. Sevišķi pievērsās skolu politikas jautājumam, cenzdamies atbrīvot tās no vāciskuma ietekmes. Postulēja ideju, ka izglītots latviešu zemnieks turpina būt izglītots latvietis, nevis līdz ar izglītību mainot kārtas piederību, kļūst par vācbaltieti, kā tas bija pieņemts. Jaulatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, neatkarīgai presei, iepazīstināja tautu ar zinātņu nozarēm: valodniecību, folkloristiku, vēsturi, popularizēja filosofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c. Latviešu nacionālās grāmatniecības izveidotāji.