Atšķirības starp "Jelgavas kājnieku pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Jelgavas_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Jelgavas_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]]
'''3. Jelgavas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 16.08.1919. no [[3. atsevišķais bataljons|3. atsevišķā bataljona]], [[Bauskas bataljons|Bauskas bataljona]] un [[Augškurzemes partizānu pulks|Augškurzemes partizānu pulka]], vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Komandieri:
+
'''3. Jelgavas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 16.08.1919. no [[Atsevišķais studentu bataljons|3. atsevišķā bataljona]], [[Bauskas bataljons|Bauskas bataljona]] un [[Augškurzemes partizānu pulks|Augškurzemes partizānu pulka]], vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Komandieri:
  
 
* 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)
 
* 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)

Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. marts, plkst. 12.02

Jelgavas pulks nozime.png

3. Jelgavas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 16.08.1919. no 3. atsevišķā bataljona, Bauskas bataljona un Augškurzemes partizānu pulka, vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Komandieri:

  • 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)
  • 2. bataljons (nij. Bauskas)
  • 3. bataljons (bij. partizānu pulks)

kā arī ložmetējnieku rota, sakaru rota u.c. apakšvienības.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 6. Rīgas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 273.-274. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu