Atšķirības starp "Jordāns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
 
(2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav. It kā dzimis Trāķijā, iespējams, cēlies vai nu no [[Goti|gotu]], vai [[alāni|alānu]] administratīvās elites - tēvs, Kandaks, bijis godu vadoņa Mēzijā [[notārs]]. Ir ziņas, ka bijis draudzīgās attiecībās ar vairākiem [[Bizantija]]s senatoriem. Bijis notārs, vēlāk ieņēmis visai augstu rangu Baznīcas hierarhijā - pēc dažām ziņām it kā bijis Krotonas (''Crotone'' - Kalabrijā, Dienviditālija) [[bīskaps]].
 
Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav. It kā dzimis Trāķijā, iespējams, cēlies vai nu no [[Goti|gotu]], vai [[alāni|alānu]] administratīvās elites - tēvs, Kandaks, bijis godu vadoņa Mēzijā [[notārs]]. Ir ziņas, ka bijis draudzīgās attiecībās ar vairākiem [[Bizantija]]s senatoriem. Bijis notārs, vēlāk ieņēmis visai augstu rangu Baznīcas hierarhijā - pēc dažām ziņām it kā bijis Krotonas (''Crotone'' - Kalabrijā, Dienviditālija) [[bīskaps]].
  
Ap 551. gadu pabeidzis rakstīt darbu par gotu izcelsmi un vēsturi "Par gotu izcelsmi un darbiem" (''De origine actibusque Getarum'') jeb "Getika" (''Getica''), kas aptvēra laiku kopš goti pameta Skandināviju līdz pat Itālijas ostgotu sagrāvei. Kaut arī darbs lielā mērā ir [[Kasiodors|Kasiodora]] "Gotu vēstures" (darbs zudis) pārstāsts, taču vērtīgs ar to, ka papildināts ar Jordāna kā aculiecinieka aprakstiem. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesants ir viņa apraksts, kā gotu karalis Ermanariks karā uzvarējis [[Aisti|aistus]], kuri dzīvojot Baltijas jūras piekrastē aiz Vislas (t.i. senprūšus?). Sarakstījis arī Romas impērijas vēsturi ''De Summa temporum, vel origine actibusque gentis Romanorum'' (sastopamu arī ar nosaukumiem: ''De regnorum et temporum successione'', ''Liber de origine Mundi et actibus Romanorum ceterarumque Gentium'' vai ''De gestis Romanorum'').  
+
Ap 551. gadu pabeidzis rakstīt darbu par gotu izcelsmi un vēsturi "Par gotu izcelsmi un darbiem" (''De origine actibusque Getarum'') jeb "Getika" (''Getica''), kas aptvēra laiku, kopš goti pameta Skandināviju, līdz pat Itālijas ostgotu sagrāvei. Kaut arī darbs lielā mērā ir [[Kasiodors|Kasiodora]] "Gotu vēstures" (darbs zudis) pārstāsts, taču vērtīgs ar to, ka papildināts ar Jordāna kā aculiecinieka aprakstiem, bez tam sniedz plašas ziņas par tā laika izpratni par ģeogrāfiju, barbaru ciltīm, to kultūru un migrācijas procesiem. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesants ir viņa apraksts, kā gotu karalis Ermanariks karā uzvarējis [[Aisti|aistus]], kuri dzīvojot Baltijas jūras piekrastē aiz Vislas (t.i., senprūšus?). Sarakstījis arī Romas impērijas vēsturi ''De Summa temporum, vel origine actibusque gentis Romanorum'' (sastopamu arī ar nosaukumiem: ''De regnorum et temporum successione'', ''Liber de origine Mundi et actibus Romanorum ceterarumque Gentium'' vai ''De gestis Romanorum'').  
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
 +
----
 +
* Jordanis. De Getarum sive Gothorum origine et rebus gestis. - Eduardi Fischhaber, 1861 - 225 p.
 
----
 
----
 
* Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002, ISBN 87-7289-710-4
 
* Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002, ISBN 87-7289-710-4

Pašreizējā versija, 2011. gada 22. decembris, plkst. 12.56

Jordāns jeb Jordans (viduslat. Jordanis, Jornandes, Iordanes, Iordanis; ~500. - pēc 552.) - hronists, gotu vēstures autors.

Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav. It kā dzimis Trāķijā, iespējams, cēlies vai nu no gotu, vai alānu administratīvās elites - tēvs, Kandaks, bijis godu vadoņa Mēzijā notārs. Ir ziņas, ka bijis draudzīgās attiecībās ar vairākiem Bizantijas senatoriem. Bijis notārs, vēlāk ieņēmis visai augstu rangu Baznīcas hierarhijā - pēc dažām ziņām it kā bijis Krotonas (Crotone - Kalabrijā, Dienviditālija) bīskaps.

Ap 551. gadu pabeidzis rakstīt darbu par gotu izcelsmi un vēsturi "Par gotu izcelsmi un darbiem" (De origine actibusque Getarum) jeb "Getika" (Getica), kas aptvēra laiku, kopš goti pameta Skandināviju, līdz pat Itālijas ostgotu sagrāvei. Kaut arī darbs lielā mērā ir Kasiodora "Gotu vēstures" (darbs zudis) pārstāsts, taču vērtīgs ar to, ka papildināts ar Jordāna kā aculiecinieka aprakstiem, bez tam sniedz plašas ziņas par tā laika izpratni par ģeogrāfiju, barbaru ciltīm, to kultūru un migrācijas procesiem. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesants ir viņa apraksts, kā gotu karalis Ermanariks karā uzvarējis aistus, kuri dzīvojot Baltijas jūras piekrastē aiz Vislas (t.i., senprūšus?). Sarakstījis arī Romas impērijas vēsturi De Summa temporum, vel origine actibusque gentis Romanorum (sastopamu arī ar nosaukumiem: De regnorum et temporum successione, Liber de origine Mundi et actibus Romanorum ceterarumque Gentium vai De gestis Romanorum).

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.

  • Jordanis. De Getarum sive Gothorum origine et rebus gestis. - Eduardi Fischhaber, 1861 - 225 p.

  • Arne Søby Christensen. Cassiodorus, Jordanes and the History of the Goths. Studies in a Migration Myth. - Museum Tusculanum Press: Kopenhagen, 2002, ISBN 87-7289-710-4
  • Brian Croke. Cassiodorus and the Getica of Jordanes. // Classical Philology 82, 1987, ISSN $1X, p. 117ff.
  • Brian Croke. Jordanes and the immediate Past. // Historia 54, 2005, p. 473ff.
  • Walter A. Goffart. The Narrators of Barbarian History (A.D. 550–800). Jordanes, Gregory of Tours, Bede, and Paul the Deacon. - Princeton University Press: Princeton, 1988
  • Mierow, Charles Christopher. The Gothic History of Jordanes: In English with an Introduction and a Commentary. - London, 1915. (Reprinted: Evolution Publishing, 2006, ISBN 978-1-889758-77-0)

  • Jordanis Gotengeschichte nebst Auszügen aus seiner Römischen Geschichte. / Alexander Heine (Hrsg.), Übersetzt von Wilhelm Martens. - Dunker: Leipzig, 1884 (Dyk, Leipzig 1913; Phaidon, Essen/Stuttgart 1985/1986) ISBN 3-88851-076-7
  • Johannes Weißensteiner. Cassiodor, Jordanes als Geschichtsschreiber. // Historiographie im frühen Mittelalter. / Anton Scharrer, Georg Scheibelreiter (Hrsg.) - Wien/München, 1994, S. 308–325.

  • Иордан. О происхождении и деяниях гетов. - Алетейя: Спб., 1997
  • Смирнов В.В. Готский историк Иордан // Ученые зап. Казанского гос. пед. ин-та. Вып. 11. Москва, 1956
  • Люблинская А.Д. Источниковедение истории средних веков. - Ленинград, 1955

Resursi internetā par šo tēmu