Atšķirības starp "Jura krusts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Sv. Jura krusts pārdēvēju par Jura krusts, izmantojot pāradresāciju)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|200px|]]
'''Svētā Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') jeb '''zaldātu Jura krusts''' - [[Krievijas impērija]]s militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts [[Sv. Jura ordenis]]). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: '''Svētā Jura militārā ordeņa godazīme''' (''Знак отличия Военного ордена''), bet kopš 1913. gada - '''Jura krusts''' (''Георгиевский крест''). Sadzīvē (un neoficiālajos avotos: atmiņās, literatūrā, preses izdevumos u.tml.) bieži dēvēts dažādi: '''Zaldātu Jura krusts''' (''солдатский Георгиевский крест''). Ar to apbalvotie tika dēvēti par "Jura krusta kavalieriem".
+
'''Sv. Jura ordeņa izcilības zīme''' (''Знак отличия Военного ордена Святого Георгия'') jeb '''Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - t.s. '''zaldātu krusts''' (''солдатский Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākajām [[Čina|činām]] (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - [[Krievijas Republika]]s un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls).
 
 
Sudraba vai zelta krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - [[Krievijas Republika]]s un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas bija lauru zars.
 
 
 
1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam. Katrai pakāpei bija sava numerācijas kārtība. 1913. gadā tika apstiprināti Sv. Jura ordeņa jaunie statūti, kas mainīja arī Sv. Jura krusta uzskaiti - numerāciju sāka no jauna.
 
 
 
1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls).
 
  
 
Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]] - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] un vēlāko [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] un [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] dalībnieki.
 
Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]] - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] un vēlāko [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] un [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] dalībnieki.
 
Skat. arī  [[Sv. Jura ordenis]]
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. oktobris, plkst. 14.02

Jura krusts.png

Sv. Jura ordeņa izcilības zīme (Знак отличия Военного ордена Святого Георгия) jeb Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - t.s. zaldātu krusts (солдатский Георгиевский крест) - Krievijas impērijā zemākajām činām (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba Sv. Jura ordeņa zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий) vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Republikas un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls).

Ar Sv. Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki - 1. Pasaules kara un vēlāko Latvijas Neatkarības kara un 2. Pasaules kara dalībnieki.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu