Atšķirības starp "Jura krusts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|300px|]]
'''Svētā Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija]]s militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts [[Sv. Jura ordenis]]). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: '''Svētā Jura militārā ordeņa godazīme''' (''Знак отличия Военного ордена''), bet kopš 1913. gada - '''Jura krusts''' (''Георгиевский крест''). Sadzīvē (un neoficiālajos avotos: atmiņās, literatūrā, preses izdevumos u.tml.) bieži dēvēts dažādi: '''Zaldātu Jura krusts''' (''солдатский Георгиевский крест''). Ar to apbalvotie tika dēvēti par "Jura krusta kavalieriem". ApAr ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti daudzi [[latviešu strēlnieki]] - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] un vēlāko [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] un [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] dalībnieki.
+
'''Jura krusts (Sv.Jk)''' jeb '''Sv. Jura kara ordeņa izcilības zīme''' (''Знак отличия Военного ордена Святого Георгия''), '''kara ordeņa goda zīme''' jeb '''Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - t.s. '''zaldātu krusts''' (''солдатский Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākajām [[Čina|činām]] (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa [[kameja]], bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls). Saņemot I šķiras krustu, kareivis automātiski tika paaugstināts par [[Praporščiks|podpraporščiku]]. Bez tam Jura krusta kavalieriem tika piešķirtas ikgadējas pensijas: IV šķirai - 36 rubļi, III šķirai - 60 rubļi, II šķirai - 96 rubļi, bet I šķirai - 120 rubļi katru gadu.
  
Sudraba vai zelta krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - [[Krievijas Republika]]s un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas bija lauru zars.
+
Tika vērtēts augstāk par [[Annas medaļa|Annas medaļu]]. Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]].
  
1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam. Katrai pakāpei bija sava numerācijas kārtība. 1913. gadā tika apstiprināti Sv. Jura ordeņa jaunie statūti, kas mainīja arī Sv. Jura krusta uzskaiti - numerāciju sāka no jauna.
+
<center><gallery>
 
+
Attēls:Strelnieks_Jura_lenta.jpg|Jura krusta kavalieris, ar ģimeni
1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls).
+
Attēls:Karlis_Gailis_1916.jpg|1. Daugavgrīvas bataljona jaunākais apakšvirsnieks Kārlis Gailis
 
+
Attēls:Strelnieku_Jura_krusti_1916.jpg|latviešu strēlnieki saņem Sv. Jura krustus un medaļas
Skat. arī  [[Sv. Jura ordenis]]
+
Attēls:Briedis_un_Jura_krusta_kavalieri.jpg|štabskapitans [[Fridrihs Briedis]] un viņa komandētās rotas karavīri, kuri bija apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.
 +
----
 +
* Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
 +
* ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
[[Kategorija:Apbalvojumi]]
 
[[Kategorija:Apbalvojumi]]
 +
[[Kategorija:Faleristika]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 14. novembris, plkst. 19.43

Jura krusts.png

Jura krusts (Sv.Jk) jeb Sv. Jura kara ordeņa izcilības zīme (Знак отличия Военного ордена Святого Георгия), kara ordeņa goda zīme jeb Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - t.s. zaldātu krusts (солдатский Георгиевский крест) - Krievijas impērijā zemākajām činām (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba Sv. Jura ordeņa zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий) vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls). Saņemot I šķiras krustu, kareivis automātiski tika paaugstināts par podpraporščiku. Bez tam Jura krusta kavalieriem tika piešķirtas ikgadējas pensijas: IV šķirai - 36 rubļi, III šķirai - 60 rubļi, II šķirai - 96 rubļi, bet I šķirai - 120 rubļi katru gadu.

Tika vērtēts augstāk par Annas medaļu. Ar Sv. Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.

  • Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
  • ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991

Resursi internetā par šo tēmu