Atšķirības starp "Jurko eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-147.pdf 1. jātnieku pulka 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.147., 05.07.1939., 2.-3. lpp.] | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. janvāris, plkst. 07.31
Latvijas armijas 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons jeb Jurko eskadrons - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, sākta formēt 25.04.1919. Valkā, vēlāk formēšanu turpināja Virķēnu muižā pie Rūjienas. Komandieri:
Apgādes ziņā pakļauta 1. Valmieras kājnieku pulkam, zirgus un sedlus rekvizēja latviešu zemniekiem. 26.05.1919. vienību veidoja 3 virsnieki, 4 instruktori, 80 kareivji un 75 zirgi. Jūnijā eskadronu piekomandēja Ziemeļlatvijas partizānu pulkam, kura sastāvā vienība piedalījās sadursmēs pie Valmieras, Cēsīm, Borhiem (Atašienes), Līvāniem un Trepes. Augustā eskadrons pārdislocēts uz Rīgu, kur 18.08.1919. izformēts. Kareivjus iekļāva Vidzemes atsevišķajā eskadronā.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
