Atšķirības starp "Kāleni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kahlen_adH_Neu-Kalzenau.png|right|thumb|200px|fon Kālenu no Jaunkalsnavas ģerbonis]] | [[Attēls:Kahlen_adH_Neu-Kalzenau.png|right|thumb|200px|fon Kālenu no Jaunkalsnavas ģerbonis]] | ||
| + | [[Attēls:Kahlen_adH_Seltingshof_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Kālenu no Zeltiņiem ģerbonis]] | ||
fon '''Kāleni''' (vc. ''von Kahlen'', kr. ''фон Кален'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]]. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (''von Kahlen a.d.H. Seltingshof''), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (''von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau''). | fon '''Kāleni''' (vc. ''von Kahlen'', kr. ''фон Кален'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]]. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (''von Kahlen a.d.H. Seltingshof''), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (''von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau''). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. decembris, plkst. 15.30
fon Kāleni (vc. von Kahlen, kr. фон Кален) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (von Kahlen a.d.H. Seltingshof), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau).
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kālenu (Kahlenhof), Grašu (Geistershof) Palsmanes (Palzmar), Vizlas (Friedrichshof), Beles (Bellenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Huberts fon Kālens. Grašu muižas vēsture un fon Kālenu ciltskoks.
- Atpakaļceļš uz Grašiem. // Cesvaines ziņas. Nr.3. (236.), 2013.
