Atšķirības starp "Kāleni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
fon '''Kāleni''' (vc. ''von Kahlen'', kr. ''фон Кален'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (''von Kahlen a.d.H. Seltingshof''), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (''von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau''). | fon '''Kāleni''' (vc. ''von Kahlen'', kr. ''фон Кален'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (''von Kahlen a.d.H. Seltingshof''), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (''von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau''). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kālenu (''Kahlenhof''), Grašu (''Geistershof'') Palsmanes (''Palzmar''), Vizlas (''Friedrichshof''), Beles (''Bellenhof'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kālenu (''Kahlenhof''), Zeltiņu (''Seltingshof''), Jaunkalsnavas (''Neu-Kalzenau''), Grašu (''Geistershof'') Palsmanes (''Palzmar''), Vizlas (''Friedrichshof''), Beles (''Bellenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 18.44
fon Kāleni (vc. von Kahlen, kr. фон Кален) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs Jozefs fon Kālens (1745-1794), kurš ieradās Vidzemē no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), kur par dienestu ieguva Jaunkalsnavas muižu. 1783. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti fon Kāleni no Zeltiņiem (von Kahlen a.d.H. Seltingshof), bet 1797. gadā - fon Kāleni no Jaunkalsnavas (von Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kālenu (Kahlenhof), Zeltiņu (Seltingshof), Jaunkalsnavas (Neu-Kalzenau), Grašu (Geistershof) Palsmanes (Palzmar), Vizlas (Friedrichshof), Beles (Bellenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Huberts fon Kālens. Grašu muižas vēsture un fon Kālenu ciltskoks.
- Atpakaļceļš uz Grašiem. // Cesvaines ziņas. Nr.3. (236.), 2013.
