Atšķirības starp "Kagans" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kagans''' (tjurk. ''Kagan'', ''Hagan'', ''Hakan'') – [[Monarhs|valdnieka]] apzīmējums Stepes [[tjurki|tjurku]] tautās ([[avāri]], [[hazāri]], [[pečeņegi]] u.c.) kā arī austrumslāviem agrajos viduslaikos. Pirmo reizi rakstītos avotos fiksēts III gs. [[Sjaņbi|sjaņbu]] ciltīs (mūsdienu Ziemeļķīna un Iekšējā Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma [[žuaņžuaņi|žuaņžuaņu]] valstī, bet V gs. titulu sāk lietot tjurku ciltīs. IX-XII gs. [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] valdnieku (vēlāk [[Lielkņazs|lielkņazu]]) tituls. Bez tam eiropiešu avotos tā tika dēvēti [[Mongoļi|mongoļu]] [[Hans|hani]]. | + | '''Kagans''' (tjurk. ''Kagan'', ''Hagan'', ''Hakan'') – [[Monarhs|valdnieka]] apzīmējums Stepes [[tjurki|tjurku]] tautās ([[avāri]], [[hazāri]], [[pečeņegi]] u.c.) kā arī austrumslāviem agrajos viduslaikos. Pirmo reizi rakstītos avotos fiksēts III gs. [[Sjaņbi|sjaņbu]] ciltīs (mūsdienu Ziemeļķīna un Iekšējā Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma [[žuaņžuaņi|žuaņžuaņu]] valstī, bet V gs. titulu sāk lietot tjurku ciltīs. IX-XII gs. [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] valdnieku (vēlāk [[Lielkņazs|lielkņazu]]) tituls. [[Teiksma par Igora kauju|Teiksmā par Igora kauju]] par ''kaganu'' dēvēts [[Tmutorokaņas [[kņazs]] [[Oļegs Svjatoslava dēls]]. Bez tam eiropiešu avotos tā tika dēvēti [[Mongoļi|mongoļu]] [[Hans|hani]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.slovopedia.com/2/202/229284.html Каган - Большой Энциклопедический словарь (БЭС)] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. janvāris, plkst. 20.55
Kagans (tjurk. Kagan, Hagan, Hakan) – valdnieka apzīmējums Stepes tjurku tautās (avāri, hazāri, pečeņegi u.c.) kā arī austrumslāviem agrajos viduslaikos. Pirmo reizi rakstītos avotos fiksēts III gs. sjaņbu ciltīs (mūsdienu Ziemeļķīna un Iekšējā Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma žuaņžuaņu valstī, bet V gs. titulu sāk lietot tjurku ciltīs. IX-XII gs. Kijevas valdnieku (vēlāk lielkņazu) tituls. Teiksmā par Igora kauju par kaganu dēvēts [[Tmutorokaņas kņazs Oļegs Svjatoslava dēls. Bez tam eiropiešu avotos tā tika dēvēti mongoļu hani.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
