Atšķirības starp "Kaimiņu kopiena" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kaimiņu kopiena''' - zemkopju kaimiņu (bieži vien vairāk vai mazāk saradojušos) ģimeņu [[kopiena]], apmetusies vienuviet, cits citam blakus, pārvalda kopīgu teritoriju (sējumus, ganības, | + | '''Kaimiņu kopiena''' - [[Senie laiki|senajos laikos]], IV-II gt.p.m.ē., zemkopju kaimiņu (bieži vien vairāk vai mazāk saradojušos) ģimeņu [[kopiena]], ekonomiski patstāvīga, relatīvi autonoma, ar savu pašpārvaldi (ko realizēja vecāko padome un kopienas sapulce) apmetusies vienuviet, cits citam blakus, pārvalda kopīgu teritoriju (sējumus, ganības, mežu, ūdeņus), kas sadalīta katras ģimenes daļā un ir tās lietošanā, kopīgi realizējot lielāka apjoma darbus (piem. [[irigācija]]s būves). Kopiena bija savas zemes īpašniece, ko varēja izrentēt, ieķīlāt vai pat pārdot. Vecāko padome risināja zemes pārdales jautājumus, atbildēja par sava irigācijas iecirkņa uzturēšanu kārtībā, kopienas pienākumu pret [[Monarhs|valdnieku]] izpildi, kopienas locekļu pārkāpumiem, adoptācijas lietām u.tml. Neatkarīgi no atsevišķu ģimeņu mantisko stāvokli un vietu iekšējā sociālajā hierarhijā, šīm kopienām raksturīga ļoti līdzīga struktūra un izteikta viendabība. Valdniekam pār kopienai piederošo zemi nebija teikšanas, taču tas kā suverēns varēja pretendēt uz nodevām un kroņa klausību par "aizsardzību". |
| − | Skat. arī: [[ | + | Skat. arī: [[lauku kopiena]], [[pirmatnējā kopiena]] |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 7. aprīlis, plkst. 17.34
Kaimiņu kopiena - senajos laikos, IV-II gt.p.m.ē., zemkopju kaimiņu (bieži vien vairāk vai mazāk saradojušos) ģimeņu kopiena, ekonomiski patstāvīga, relatīvi autonoma, ar savu pašpārvaldi (ko realizēja vecāko padome un kopienas sapulce) apmetusies vienuviet, cits citam blakus, pārvalda kopīgu teritoriju (sējumus, ganības, mežu, ūdeņus), kas sadalīta katras ģimenes daļā un ir tās lietošanā, kopīgi realizējot lielāka apjoma darbus (piem. irigācijas būves). Kopiena bija savas zemes īpašniece, ko varēja izrentēt, ieķīlāt vai pat pārdot. Vecāko padome risināja zemes pārdales jautājumus, atbildēja par sava irigācijas iecirkņa uzturēšanu kārtībā, kopienas pienākumu pret valdnieku izpildi, kopienas locekļu pārkāpumiem, adoptācijas lietām u.tml. Neatkarīgi no atsevišķu ģimeņu mantisko stāvokli un vietu iekšējā sociālajā hierarhijā, šīm kopienām raksturīga ļoti līdzīga struktūra un izteikta viendabība. Valdniekam pār kopienai piederošo zemi nebija teikšanas, taču tas kā suverēns varēja pretendēt uz nodevām un kroņa klausību par "aizsardzību".
Skat. arī: lauku kopiena, pirmatnējā kopiena
