Atšķirības starp "Kalpaks Oskars" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Oskars Kalpaks''' (1882.-1919.) - virsnieks, pirmais latviešu bruņotos spēku virspavēlnieks. | '''Oskars Kalpaks''' (1882.-1919.) - virsnieks, pirmais latviešu bruņotos spēku virspavēlnieks. | ||
| − | Dzimis 1882. gada 6. janvārī [[Vidzemes guberņa]]s Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās", [[Rente|rentnieka]] Pētera Kalpaka (1850.-1922.) ģimenē. Luterānis. 1892. gadā trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] pārbaudījumus Irkutskas kājnieku [[Junkurs|junkuru]] skolā (11.08.1904. neizturēja iestājeksāmenus Kazaņas junkuru skolā). 1904. gada 30. oktobrī iecelts par jaunāko apakšvirsnieku; 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī iecelts par jaunāko [[Portupejjunkurs|portupejjunkuru]], bet 15. maijā saņēmis [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. Absolvējis skolu un pirmās kategorijas virsnieku kursus 1908. gada 18. jūnijā. 19. jūnijā ieskaitīts 183. Pultusas kājnieku rezervers pulkā (5.08. ieradies dienesta vietā). No 24.10. līdz 3.11. pildījis 2. rotas komandiera pienākumus; no 1909. gada 16.05. līdz 27.05. 3. rotas komandiera pienākumus. 1909. gada 14. jūnijā paaugstināts par vecāko podporučiku. 15. septembrī norīkots uz Varšavas paukošanas skolu (kuru absolvēja 1910. gada 5. maijā). 1911. gada 15. decembrī paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. | + | Dzimis 1882. gada 6. janvārī (p.v.st.) [[Vidzemes guberņa]]s Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās", [[Rente|rentnieka]] Pētera Kalpaka (1850.-1922.) ģimenē. Luterānis. 1892. gadā trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja [[Savvaļnieks|savvaļnieka]] pārbaudījumus Irkutskas kājnieku [[Junkurs|junkuru]] skolā (11.08.1904. neizturēja iestājeksāmenus Kazaņas junkuru skolā). 1904. gada 30. oktobrī iecelts par jaunāko apakšvirsnieku; 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī iecelts par jaunāko [[Portupejjunkurs|portupejjunkuru]], bet 15. maijā saņēmis [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. Absolvējis skolu un pirmās kategorijas virsnieku kursus 1908. gada 18. jūnijā. 19. jūnijā ieskaitīts 183. Pultusas kājnieku rezervers pulkā (5.08. ieradies dienesta vietā). |
| + | |||
| + | No 24.10. līdz 3.11. pildījis 2. rotas komandiera pienākumus; no 1909. gada 16.05. līdz 27.05. 3. rotas komandiera pienākumus. 1909. gada 14. jūnijā paaugstināts par vecāko podporučiku. 15. septembrī norīkots uz Varšavas paukošanas skolu (kuru absolvēja 1910. gada 5. maijā). 1911. gada 15. decembrī paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. 1914. gada 20. jūlijā iecelts par [[Etaps|etapa]] rotas komandieri, no 28.07. jaunākais virsnieks ložmetēju komandā. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. augusts, plkst. 10.52
Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - virsnieks, pirmais latviešu bruņotos spēku virspavēlnieks.
Dzimis 1882. gada 6. janvārī (p.v.st.) Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās", rentnieka Pētera Kalpaka (1850.-1922.) ģimenē. Luterānis. 1892. gadā trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja savvaļnieka pārbaudījumus Irkutskas kājnieku junkuru skolā (11.08.1904. neizturēja iestājeksāmenus Kazaņas junkuru skolā). 1904. gada 30. oktobrī iecelts par jaunāko apakšvirsnieku; 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī iecelts par jaunāko portupejjunkuru, bet 15. maijā saņēmis podporučika pakāpi. Absolvējis skolu un pirmās kategorijas virsnieku kursus 1908. gada 18. jūnijā. 19. jūnijā ieskaitīts 183. Pultusas kājnieku rezervers pulkā (5.08. ieradies dienesta vietā).
No 24.10. līdz 3.11. pildījis 2. rotas komandiera pienākumus; no 1909. gada 16.05. līdz 27.05. 3. rotas komandiera pienākumus. 1909. gada 14. jūnijā paaugstināts par vecāko podporučiku. 15. septembrī norīkots uz Varšavas paukošanas skolu (kuru absolvēja 1910. gada 5. maijā). 1911. gada 15. decembrī paaugstināts par poručiku. 1914. gada 20. jūlijā iecelts par etapa rotas komandieri, no 28.07. jaunākais virsnieks ložmetēju komandā.
Apbalvojumi
- 17.03.1906. - Sudraba medaļa "Par uzcītību" (За усердие) - par dalību Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanā 1905. gada oktobrī.
- 26.08.1912. - Bronzas medaļa "100 gadi Tēvijas kara piemiņai" (Вь память 100 лет отечественной войны) ar Vladimira lentu par teicamu dienestu.
- 21.02.1913. - Bronzas medaļa par godu Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanai, par teicamu dienestu.
