Atšķirības starp "Kalpi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. | + | '''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 60-70% no [[zemniecība]]s. Vidējā alga gadā bija 70 [[Rublis|rubļi]] (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām. |
| − | + | Alga - piemēram, Kalnmuižā (''Hofzumberg'' pie Tērvetes) muižā ap 1900. gadu kalpi saņem 42 rubļus gadā naudā, un "deputāti" (noteiktu uztura daudzumu "graudā"): 54 pudus rudzu, 46 - miežu, 6 - zirņu, 1 vecumu āboliņa, 2 vezumus siena, 2 - vasarāju salmu, bet ziemāju salmus cik vēlas (kūtsmēsli pieder muižai), nenoteiktu daudzumu kartupeļu, 1 asi malkas un 2 asis žagaru. Naudas izteiksmē tas viss bija aptuveni 250 rubļu vērtībā. "Deputātes" saņēma arī sievietes, taču mazākā apmērā. Neprecētajiem ēdienu gatavoja precētie. Zemnieku sētā kalps saņēma gadā 120-130 rubļus un tika barots "saimnieka maizē". | |
| − | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | |
| − | |||
| − | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp. | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. augusts, plkst. 09.00
Kalpi (angl. servants, vāc. Dienstleute, Knechte, kr. слуги) - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. Livonijā līdz XV gs. par kalpiem līdzās dreļļiem dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie saimniekiem. XIX gs. pirmajā pusē kalpi bija 60-70% no zemniecības. Vidējā alga gadā bija 70 rubļi (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē kalpi personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam kalpi nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus Kurzemes guberņas robežām.
Alga - piemēram, Kalnmuižā (Hofzumberg pie Tērvetes) muižā ap 1900. gadu kalpi saņem 42 rubļus gadā naudā, un "deputāti" (noteiktu uztura daudzumu "graudā"): 54 pudus rudzu, 46 - miežu, 6 - zirņu, 1 vecumu āboliņa, 2 vezumus siena, 2 - vasarāju salmu, bet ziemāju salmus cik vēlas (kūtsmēsli pieder muižai), nenoteiktu daudzumu kartupeļu, 1 asi malkas un 2 asis žagaru. Naudas izteiksmē tas viss bija aptuveni 250 rubļu vērtībā. "Deputātes" saņēma arī sievietes, taču mazākā apmērā. Neprecētajiem ēdienu gatavoja precētie. Zemnieku sētā kalps saņēma gadā 120-130 rubļus un tika barots "saimnieka maizē".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
