Atšķirības starp "Kambarnieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kambarnieki''' - [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pilsētās XVII-XVIII gs.
+
'''Kambarnieki''' (''Kammernecken'') - 17.-18. gs. [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], kuri ar sava kunga atļauju dzīvoja un strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.
  
== Komentāri ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
 
Dzīvoja namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās (kambaros), šo telpu īri maksājot nevis ar naudu, bet ar darbu. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši policijas noteikumi.
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.

Pašreizējā versija, 2022. gada 18. oktobris, plkst. 07.49

Kambarnieki (Kammernecken) - 17.-18. gs. algādži Kurzemes hercogistē, kuri ar sava kunga atļauju dzīvoja un strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.