Atšķirības starp "Kapa pučs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kapa pučs''' - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors [[Bišofs Jozefs|J.Bišofs]], ģen. O.Belovs, [[Vinnigs Augusts|A.Vinnigs]], ģenerālis [[Golcs Rīdigers fon der|fon der Golcs]] u.c. Balstījās pamatā uz [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]], it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (''Baltikumer''), kā arī uz dažām [[Reihsvērs|reihsvēra]] daļām. 10. martā ģenerālis [[brīvkungs]] V.Litvics (''von Lüttwitz'') koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts. | + | '''Kapa pučs''' - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru un atjaunot monarhiju. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors [[Bišofs Jozefs|J.Bišofs]], ģen. O.Belovs, [[Vinnigs Augusts|A.Vinnigs]], ģenerālis [[Golcs Rīdigers fon der|fon der Golcs]] u.c. Balstījās pamatā uz [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]], it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (''Baltikumer''), kā arī uz dažām [[Reihsvērs|reihsvēra]] daļām. 10. martā ģenerālis [[brīvkungs]] V.Litvics (''von Lüttwitz'') koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.historylearningsite.co.uk/kapp_putsch.htm The Kapp Putsch // History Learning Site] | * [http://www.historylearningsite.co.uk/kapp_putsch.htm The Kapp Putsch // History Learning Site] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/es/77977/КАППОВСКИЙ Капповский путч // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | [[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 17. janvāris, plkst. 07.57
Kapa pučs - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru un atjaunot monarhiju. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors J.Bišofs, ģen. O.Belovs, A.Vinnigs, ģenerālis fon der Golcs u.c. Balstījās pamatā uz brīvkorpusiem, it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (Baltikumer), kā arī uz dažām reihsvēra daļām. 10. martā ģenerālis brīvkungs V.Litvics (von Lüttwitz) koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp.
