Atšķirības starp "Karalis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karalis''' (an. ''king'', vc. ''König'', zv. ''kung'', fr. ''roi'', sp. ''rey'', pol. ''krôl'', kr. ''kороль'') - no ''Carolus'' | + | '''Karalis''' (an. ''king'', vc. ''König'', zv. ''kung'', fr. ''roi'', sp. ''rey'', pol. ''krôl'', kr. ''kороль'') - no ''Carolus'', franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas; romāņu zemēs no latīņu ''Rex'', ''Regis'' (''valdnieks, aizbildnis''); ģermāņu zemēs no gotu ''kuni'', '''senaugšvācu:''' ''kunni'' (''vadonis, kungs''), - karalistē valdoša [[monarhs|monarha]] tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē '''karaliene'''. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos ''karali'' ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes ("''karaļa'' vara nāk no [[Dievs|Dieva]]"). Romāņu kultūras ietekmē ''karalis'' kļuva par [[Absolūtisms|absolūtu]] majestāti, iegūstot t.s. ''[[majestātes tiesības]]'' pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos ''karaļu'' vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un ''karaļu'' tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts [[konstitūcija]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. novembris, plkst. 08.38
Karalis (an. king, vc. König, zv. kung, fr. roi, sp. rey, pol. krôl, kr. kороль) - no Carolus, franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas; romāņu zemēs no latīņu Rex, Regis (valdnieks, aizbildnis); ģermāņu zemēs no gotu kuni, senaugšvācu: kunni (vadonis, kungs), - karalistē valdoša monarha tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē karaliene. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos karali ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes ("karaļa vara nāk no Dieva"). Romāņu kultūras ietekmē karalis kļuva par absolūtu majestāti, iegūstot t.s. majestātes tiesības pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos karaļu vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un karaļu tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts konstitūcija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82.-83. lpp.
- Канторович Эрнст Х. Два тела короля. Исследование по средневековой политической теологии. - Изд-во Института Гайдара: Москва, 2013. - 744 с. ISBN 978 5 93255 380 0
