Atšķirības starp "Karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Karalis''' (lat. ''Rex'', fr. ''Roi'', angl. ''King'', vāc. ''König'', pol. ''Krôl'', sensl. ''Kral'', alb. ''Mbret'', kr. ''Король''; no franku valdnieka Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas ''Carolus'') - karalistē valdoša [[monarhs|monarha]] tituls. Sieviešu dzimtē '''karaliene'''. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā).
+
'''Karalis''' (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas ''Carolus'') - karalistē valdoša [[monarhs|monarha]] tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē '''karaliene'''. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos ''karali'' ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes (''karaļa'' vara nāk no [[Dievs|Dieva]]). Romāņu kultūras ietekmē ''karalis'' kļuva par [[Absolūtisms|absolūtu]] majestāti, iegūstot t.s. ''[[majestātes tiesības]]'' pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos ''karaļu'' vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un ''karaļu'' tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts [[konstitūcija]].
 +
 
 +
==== Nosaukums citās valodās: ====
 +
 
 +
* '''krieviski:''' ''Король''
 +
* '''poliski:''' ''Krôl''
 +
* '''čehiski:''' ''Krāl''
 +
* '''lietuviski:''' ''Karālius''
 +
* '''ungāriski:''' ''Kirāly''
 +
* '''romāņu zemēs no latīņu:''' ''Rex'', ''Regis'' (''valdnieks, aizbildnis'')
 +
* '''franciski:''' ''Roi''
 +
* '''itāliski:''' ''Re''
 +
* '''spāniski:''' ''Rey''
 +
* '''vāciski:''' ''König''
 +
* '''angliski:''' ''King'''
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 08.58

Karalis (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas Carolus) - karalistē valdoša monarha tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē karaliene. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos karali ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes (karaļa vara nāk no Dieva). Romāņu kultūras ietekmē karalis kļuva par absolūtu majestāti, iegūstot t.s. majestātes tiesības pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos karaļu vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un karaļu tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts konstitūcija.

Nosaukums citās valodās:

  • krieviski: Король
  • poliski: Krôl
  • čehiski: Krāl
  • lietuviski: Karālius
  • ungāriski: Kirāly
  • romāņu zemēs no latīņu: Rex, Regis (valdnieks, aizbildnis)
  • franciski: Roi
  • itāliski: Re
  • spāniski: Rey
  • vāciski: König
  • angliski:' King

Resursi internetā par šo tēmu